"Pamani pirmos signālus": kā atpazīt bērna uzvedības un atkarību riskus

sīkie kverpļi mūsdienās ir kā sniegpārsliņas... Likt mērkaķus pie sma-ga darba, lai iepazīst sviedrus un atbildību.

Jautājums kampaņas autoriem - ar pusaudžiem-lietotājiem esat runājuši? Vai viņi paši lietošanu uzskata par problēmu un vēlas ar to kko darīt? Palīdzēšu! Viņi to neuzskata par problēmu un atklāti iesmej par vecākiem, kuri par to uztraucas. Tāpēc šādas kampaņas ir utopijas radīšana vecākiem, ka ar atbalstošu sarunu situāciju var labot. Jo tos cilvēkus, kuri problēmu pat neatzīst, nav iespējams glābt.

Es pamanīju. Tā kā atkarību ārstē, nevis "atmet", apzvanīju 1/2 Latvijas, lūgdama palīdzību. Bērnu slimnīcā rindā jāstāv 1 gadu un 5 mēnešus. Uz jautājumu, kur vēl varētu saņemt profesionālu palīdzību, atbilde bija: "Pameklējiet internetā!" tā, it kā jautājums būtu, kur izdevīgāk nopirkt rokas somiņu, nevis par bērnu-pusaudžu narkologu, kas apkārt nemētājas. Pusaudžu resursu centrā rinda 5 mēneši un ir trubultais pieraksts. Psihoterapeitiem pārslodze un arī jāgaida vismaz 4-5 mēneši. Privātajās klīnikās relatīvi visātrāk, taču viena konsultācija maksā 100 eur, un ir skaidrs, ka ar vienu nekas nebūs līdzēts. Tāpēc šitādas kampaņas ir vnk eļļas liešana ugunī. Un darbības imitācija. Ziepju burbuļu pūšana un tēlotas rūpes.