"Mona Liza", 18. gadsimta dārglietas un ne tikai jeb slavenas muzeju laupīšanas cauri laikiem

Notikumi svētdien risinājās Luvras muzeja Apolla galerijā, kur apskatāma daļa no Francijas karaļnama dārgumiem. Zādzība notika jau pusstundu pēc muzeja atvēršanas, kad galerijā atradās desmitiem apmeklētāju. Policija apstiprina, ka zādzība tika veikta profesionāli, un pašlaik tiek pārbaudīta iekšējās informācijas noplūdes versija.

"Tā bija viena no visaugstākā profila zādzībām muzeju vēsturē — un tā notika mūsu acu priekšā," atzina kāds muzeja darbinieks, ko citē "EuroNews".

Luvras pārstāvji norādījuši, ka pieaugošā tūristu plūsma un darbinieku trūkums nopietni apdraud muzeja drošību. Incidenta laikā darbojās arī citas galerijas, un sākotnēji zādzību nepamanīja ne apmeklētāji, ne apsardze.

Luvras zādzību tumšā vēsture

Luvras muzejam šī nav pirmā reize, kad tajā notiek šokējoša zādzība. Tieši šeit 1911. gadā pazuda Leonardo da Vinči šedevrs "Mona Liza" — toreiz bijušais muzeja darbinieks Vincenzo Perudža paslēpās muzejā, nogaidīja nakti un nākamajā dienā vienkārši iznesa gleznu, slēpjot to zem mēteļa.

Pēc pazušanas par "Monu Lizu" rakstīja mediji visā pasaulē, un tikai divus gadus vēlāk tā tika atrasta Florencē, kad zaglis mēģināja to pārdot. Šis notikums padarīja gleznu par pasaulē slavenāko mākslas darbu un radikāli mainīja tās reputāciju.

Rembranta "Jacob de Gheyn III" (Dulvičas galerija, Londona)

1632. gada glezna "Džeikobs de Geins III" iekļauta Ginesa rekordu grāmatā kā visvairāk zagtais mākslas darbs — tā nozagta četras reizes (1966., 1973., 1981. un 1983. gadā). Katru reizi glezna vēlāk tika atgūta un šobrīd joprojām ir skatāma galerijā.

"Tā ir gandrīz kā muzeja talismans — atgriežas vienmēr," joko galerijas darbinieki. Glezna arī tikusi pie mīļas iesaukas, proti, "līdzņemšanas Rembrants".

Tiesa, visu laiku visvairāk zagtais mākslas darbs ir Gentas altāris, kas pazīstams arī kā Jana van Eika glezna "Mistiskā jēra pielūgšana". Tiek lēsts, ka tas nozagts septiņas reizes, to izlaupīja Napoleona karaspēks 1794. gadā, kā arī nacisti Otrā pasaules kara laikā.

Isabellas Stjuartes Gārdneres muzejs, ASV (1990)

Šī zādzība tiek uzskatīta par lielāko mākslas noziegumu ASV vēsturē.

Divi vīrieši, pārģērbušies par policistiem, iekļuva muzejā, apgalvojot, ka reaģē uz izsaukumu. Pēcām viņi sasēja apsargus un aiznesa 13 gleznas, tostarp darbus no Rembranta, Vermeera, Degā un Manē kolekcijām. Viņu zaglīgās darbības ilga vairāk nekā stundu.

Zādzība joprojām nav atklāta, un pie muzeja sienām vēl aizvien karājas tukši rāmji, kur reiz atradušies nozagtie šedevri.

Van Goga muzejs, Amsterdama (1991. un 2002.)

Divas zādzības, abas īstenotas ar milimetru precizitāti.

2002. gadā zagļi, izmantojot kāpnes un āmurus, ielauzās Van Goga muzejā un nozaga divas gleznas, tostarp "Redzējumu pie Zēveningenas jūras".

Pēc 14 gadiem gleznas atrada Itālijas mafijas slēptuvē Neapolē.

Līdzīga zādzība notika arī 1991. gadā, kad pazuda 20 Van Goga darbi, tostarp slavenie "Kartupeļu ēdāji", kuru vērtība tolaik bija vairāk nekā 400 miljoni eiro. Tos gan neilgi pēc zādžibas atrada no muzeja netālu pamestā automašīnā.

Drēzdenes "Zaļā velve", Vācija (2019)

Viena no vēsturiski lielākajām dārglietu zādzībām Eiropā.

Bruņoti zagļi iekļuva muzejā, sadauzīja vitrīnas un nozaga 18. gadsimta dārglietu komplektus, kuru vērtība pārsniedza simtiem miljonu eiro.

Daļa rotu vēlāk tika atgūtas, un pieci vīrieši tika notiesāti, bet sestais attaisnots.

Drošība zem lupas

Luvras incidents vēlreiz izgaismo jautājumu par mākslas un kultūras mantojuma aizsardzību. Eksperti brīdina, ka digitālās un fiziskās drošības sistēmas daudzos muzejos ir novecojušas un nespēj tikt līdzi noziedznieku tehnoloģiskajām iespējām.

"Šīs zādzības nav tikai kriminālas — tās ir uzbrukumi cilvēces atmiņai," raksta "EuroNews".