Naktī uz svētdienu pulkstenis jāgriež vienu stundu atpakaļ. Kādēļ joprojām tas jādara?

Kara laika mantojums

Laika maiņa nav tikai praktisks, bet arī politisks jautājums, laika zonas un to noteikšana jau vēsturiski bijušas saistītas ar valdību un valstu lēmumiem.

Pirmo reizi pulksteņu pārregulēšana tika ieviesta Pirmā pasaules kara laikā. Vācijas impērijā pulksteņi tika pārslēgti par stundu uz priekšu, lai taupītu enerģiju kara vajadzībām. Šim sekoja arī citas valstis, taču pēc kara lielākā daļa atgriezās pie standarta laika. Arī Otrajā pasaules karā valstis šo praksi pielietoja.

70.gados, naftas krīzē vasaras laiku atjaunoja, cenšoties samazināt elektrības un degvielas patēriņu.

Latvijā pirmo reizi uz vasaras laiku pārgāja 1981.gadā. Kopš 2001. gada ES vasaras laika režīmu reglamentē direktīva, kas nosaka visām dalībvalstīm pāriet uz vasaras un ziemas laiku. Latvijā sezonālo laika maiņu nosaka Ministru kabineta noteikumi, kas stājās spēkā 2010. gada 29.oktobrī.

Paturēsim ziemas vai vasaras laiku?

Ideja par pāreju uz vasaras un ziemas laiku radās laikā, kad internets vēl nepastāvēja un enerģijas patēriņš bija būtiski atšķirīgs nekā šodien. Tāpēc rodas jautājums – kāpēc šo praksi joprojām turpinām?

2018.gadā Eiropā aizsākās debates par atteikšanos no sezonālās laika maiņas. Eiropas Komisija izvirzīja priekšlikumu to atcelt, norādot, ka sākotnējais mērķis – enerģijas taupīšana – vairs nav aktuāls.

Tajā pašā gadā notika plaša sabiedriskā aptauja, kurā tika saņemtas 4,6 miljoni atbilžu no 28 dalībvalstīm – kas bija tā brīža Eiropas Komisijas publisko aptauju atbilžu skaita rekords. No tiem 84% nobalsoja par ideju pārtraukt laika maiņu, šim videoklim aptaujā piekrita arī 85% Latvijas iedzīvotāju.

2019.gadā Eiropas Parlaments nobalsoja, lai līdz 2021. gadam laika maiņa tiktu izbeigta. Tomēr priekšlikums nevirzījās tālāk, Eiropas Savienības Padomē  dalībvalstis nespēja vienoties.

Par šo jautājumu tika diskutēts arī šī gada martā, kad Eiropas Parlamentā deputāti un eksperti norādīja, ka laika maiņai vairs nav nekādu ieguvumu, un Eiropai no tās līdz 2026.gadam būtu jāatsakās.

Šonedēļ, Eiropas Komisijas preses konferencē, pārstāve Anna-Kaisa Itkonena apstiprināja, ka jautājums joprojām ir Komisijas darba kārtībā: "Mēs joprojām ticam, ka ir iespēja rast koordinētu risinājumu. Komisija priekšlikumu iesniedza 2018.gadā, pēc atkārtotiem dalībvalstu un arī Eiropas Parlamenta aicinājumiem."

Itkonena norādīja, ka Komisija apzinās, ka šis priekšlikums ES Padomē kopš 2019.gada nav pavirzījies, tādējādi uzskata, ka tagad ir dalībvalstu kārta vienoties par kopīgo pozīciju.