Donbass: Ukrainas kara rētainākā teritorija. Kāpēc Putinam to tik izmisīgi vajag?

"Putins mēģina iekarot Donbasu jau 11 gadus," sacījis izdevuma "Novaja Gazeta Europe" galvenais redaktors Kirils Martinovs. "Ja Ukraina nodos atlikušās fortificētās teritorijas, tā būs tiešs ceļš uz Harkivu un Dnipro. Būtībā – uz nākamo karu, kurā Putinam būs vēl vieglāk uzvarēt."

Donbass – Ukrainas rūpniecības sirds, kas pārvērsta par frontes zonu

Donbass jeb Doneckas baseins ir Ukrainas austrumu reģions, kas aptver Doneckas un Luhanskas apgabalus, kā arī daļu Harkivas un Dnipropetrovskas teritoriju.

Šeit atrodas valsts lielākie ogļraktuves, metalurģijas un rūpniecības uzņēmumi – reģions, ko Padomju Savienība kādreiz dēvēja par industriālo dzinējspēku.

"Tas ir Ukrainas rūpniecības sirds. Tērauda rūpnīcas, ogļu raktuves, Mariupoles osta – viss, kas veidoja Ukrainas ekonomisko spēku," raksta RFE/RL.

Pēc PSRS sabrukuma Donbass sāka panīkt – novecojušas rūpnīcas, kapitāla trūkums un korupcija lika tam pārvērsties par postsociālistisku "rūsas joslu".

Tieši šajā vidē izauga bijušais Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs – politiķis, kurš 2014. gadā pēc protestiem Kijivā bēga uz Krieviju. Drīz pēc tam Putins sāka tā saucamo "Donbasa sacelšanos" – faktiski organizētu diversiju un militāru operāciju ar mērķi atšķelt reģionu no Ukrainas.

Krievijas atbalstītie spēki pasludināja "tautas republikas" Doneckā un Luhanskā, kas vēlāk kļuva par pamatu Putina 2022. gada deklarācijai par abu reģionu, kā arī divu citu reģionu, aneksiju.

Kāpēc Putins tik ļoti vēlas Donbasu

Kremļa prasību saknes attiecībā pret Donbasu, nemaz nerunājot par lielāko daļu Ukrainas, daļēji meklējamas 18. gadsimtā, kad Katrīna Lielā paplašināja Krievijas impērijas iekarojumus uz dienvidiem līdz Melnās jūras piekrastei un rietumiem Balkānu virzienā.

Šo koncepciju, kas tika dēvēta par "Novorossiju" jeb Jauno Krieviju, pieņēma mūsdienu krievu nacionālisti un filozofi. Kremļa propagandā Donbass jau gadiem tiek attēlots kā "krievu zemes" daļa. Putins to bieži sasaista ar ideoloģiju "Russkiy mir" jeb "krievu pasauli" – mītu par vēsturisku tiesību atjaunošanu teritorijās, kur agrāk dzīvojuši krievi.

"Donbass Krievijas izpratnē ir ne tikai stratēģisks, bet arī simbolisks mērķis – Krievijas impērijas sapņa turpinājums," norāda RFE/RL analītiķi.

Vēsturiski Donbass bija daudzveidīgs — līdz 20. gadsimta vidum šeit pārsvarā dzīvoja ukraiņi, taču pēc Otrā pasaules kara PSRS šeit pārvietoja simtiem tūkstošu krievu strādnieku.

Krievu valoda kļuva par ikdienas saziņas līdzekli, taču reģions saglabāja Ukrainas identitāti. Piemēram, arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, kurš nāk no Krivijrihas pilsētas valsts dienvidcentrā, uzauga, runājot krievu valodā kā dzimtajā valodā.

Gadu gaitā ukraiņu nacionālisti periodiski centās pazemināt krievu valodas statusu visā valstī, un bija sporādiski neveiksmīgi referendumu mēģinājumi nostiprināt krievu valodu kā valsts valodu līdzās ukraiņu valodai. Krievu nacionālisti apgalvo, ka Donbasa etniskie krievi vēlas atdalīties un apvienoties ar pašu Krieviju, ko apgāž vairākas vēlēšanas un referendumi, kas notikuši gadu gaitā.

Putins savos paziņojumos par iebrukumu 2022. gadā nepatiesi apgalvoja, ka "Donbasā notiek krievu genocīds", lai attaisnotu karadarbību. Šo apgalvojumu noraidījušas gan Ukrainas, gan ANO institūcijas.

Frontes līnija, kas izšķirs kara nākotni

Pirms 2022. gada 24. februāra Krievijas pilnvarotās personas kontrolēja aptuveni 42 000 kvadrātkilometru Ukrainas teritorijas, pilnībā Donbasā, kā arī Melnās jūras pussalu Krimā, kas tika ieņemta astoņus gadus iepriekš.

Savukārt kopš kara sākuma Krievija Donbasā ieņēmusi virkni nozīmīgu pilsētu — Mariupoli, Severodonecku un Bahmutu.

Ukrainas armija šobrīd turas pie tā sauktās "cietokšņu līnijas", kas stiepjas caur Slavjansku, Kramatorsku un Kostjantinivku – pēdējās stiprās pozīcijas Doneckas apgabalā.

"Donbass ir atspēriena punkts nākamajam Krievijas uzbrukumam," augustā brīdināja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. "Ja mēs to pazaudēsim, mēs pazaudēsim iespēju aizsargāt visu valsti."

Donbasa teritorija šobrīd ir kara rētainākā daļa — izpostītas pilsētas, mīnu lauki un 1100 kilometru gara, līkumaina frontes līnija.

Putina stratēģiskais mērķis paliek nemainīgs – pilnībā sagrābt Doneckas un Luhanskas apgabalus, pabeidzot to, kas tika iesākts jau 2014. gadā.

Arī ASV Kara izpētes institūta (ISW) analītiķi uzsver, ka "Doneckas apgabals ir stratēģiski būtisks Ukrainas aizsardzībai — tā ir galvenā frontes līnija un loģistikas centrs, kas kopš 2014. gada izveidots par svarīgu aizsardzības un rūpniecības bāzi".

Pēc analītiķu teiktā, Krievijas spēkiem šobrīd nav iespēju ātri ieņemt Doneckas apgabalu, un šāds uzbrukums prasītu vairākus gadus. Ja Ukraina tomēr atdotu teritoriju, Krievija varētu izvairīties no ilgas un asiņainas kaujas un pāriet uzbrukumā dziļāk Ukrainas teritorijā.

"Šāda vienošanās ļautu Krievijai izvēlēties, kad un kur atkal sākt uzbrukumu — pret Dnipropetrovskas, Zaporižjas vai pat Harkivas apgabaliem," brīdina ISW.

Tramps rosina "iesaldēt" karu – Zelenskis iebilst

Tikmēr ASV politiskajā vidē skan atšķirīgas balsis. Kā ziņo RFE/RL, ASV prezidents Donalds Tramps tikšanās laikā ar Zelenski esot norādījis, ka Ukrainai, "iespējams, nāksies atteikties no daļas teritorijas", lai panāktu mieru ar Krieviju. "Lai paliek, kā ir – tur, kur frontes līnijas," sacīja Tramps. "Pārējais ir pārāk sarežģīti sarunājams."

Zelenskis šādu ideju kategoriski noraidīja. "Mēs nepametīsim Donbasu. Mēs to nevaram darīt," viņš uzsvēra.

Kamēr Vašingtonā meklē politisku risinājumu, Kremļa pozīcija paliek nemainīga – Donbass ir jāieņem pilnībā.