Stambulas konvencijas epopeja ir sarīdījusi politiķus – Saeimas komisijas sēdē emocijas iet pāri malām

Kamēr Saeimā turpinās diskusijas par izstāšanos no Stambulas konvencijas, aug deputātiem adresēto vēstuļu skaits. Bažas par gaidāmo lēmumu pauduši Ziemeļvalstu parlamentu priekšsēdētāji. Aicinājums neizstāties no konvencijas izteikts kultūras nozares pārstāvju vēstulē. Tās autori pie vārda Ārlietu komisijas sēdē gan netika.

Turpinot izskatīt pirms galīgā lasījuma iesniegtos priekšlikumus, visasāko vārdu apmaiņu trešdien izraisīja "Jaunās Vienotības" ierosinājums izstāšanos noslēgt tikai pēc drošības iestāžu atzinuma, vai šajā procesā nav konstatēta Krievijas ietekme.

"Kolēģi, īpaši visi no patriotiskajām partijām, es aicinātu šajā brīdī attapties un nespert šo soli, kas ļoti patiktu Kremlim," aicināja "Jaunās Vienotības" Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics.

Uz to "Apvienotā saraksta" deputāts Edvards Smiltēns jautāja: "Vai mūsu specdienestu iesaiste politiskajās spēlēs ir adekvāts solis no premjera partijas?"

Smiltēns pēc brīža turpināja: "Manuprāt, tas pārkāpj visas sarkanās līnijas. Tas vienkārši ir neadekvāti un nepiedienīgi premjera partijai."

Uz to Jurēvics viņam atbildēja šādi: "Es domāju, kolēģi, ka ir diezgan neadekvāti, ka Latvijas parlamenta vairākums šobrīd mēģina izstāties no konvencijas, kas ir pret vardarbību pret sievietēm un ģimenē. Paldies!"

Šajā diskusijā iesaistījās arī Saeimas Ārlietu komisijas vadītāja Ināra Mūrniece (NA): "Es tiešām aicinu jūs pārdomāt šo priekšlikumu. Un pārdomāt, vai tāds ir nepieciešams. Un droši vien, ka jūsu vietā es to atsauktu. Tas ir ārkārtīgi jutīgs jautājums. Parlamentā to uztver, kā vēlmi vērsties pret politiskajiem oponentiem. Šis priekšlikums ir valdošās partijas necienīgs."

Tikpat lielus strīdus izraisīja "Jaunās Vienotības" priekšlikums izstāšanās procesu noslēgt tikai tādā gadījumā, ja izstātos arī Ukraina, kas konvenciju ratificēja drīz pēc tam, kad Krievija sāka pilna apmēra karu.

"Krievi izvaro viņu sievietes. Un ukraiņi pieņēma lēmumu aizsargāt visas savas sievietes. Un tā ir visaugstākā vērtība, kāda vispār var būt," norādīja deputāte Irma Kalniņa (JV).

"Pavisam godīgi un atklāti mēs varam teikt, ka – jā, šāda priekšlikuma atbalstīšana, pat ja tiek pieņemts likums par denonsēšanu, faktiski nozīmētu, ka Latvija turpina palikt konvencijā. Un tas ir mūsu mērķis – Latvijai palikt konvencijā. Un arī mērķis likt aizdomāties, ka ir nejēdzīgi Latvijai vienīgajai sevi no tās izraut ārā," pauda deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV).

Viņām iebilda Mūrniece: "Ielikt šādu argumentāciju un atsauci uz Ukrainas parlamentu, kurš ir ratificējis šo konvenciju, es uzskatu, ka ir augstākajā mērā nekorekti pret Ukrainu un Ukrainas situāciju karā. Spēka lietošanas paņēmieni un roku izgriešana tur, kur ir vērtību jautājumi, un tur, kur ir valsts izdzīvošanas, pastāvēšanas un aizsardzības jautājums, ir nevietā."

Arī Smiltēns pauda pretenzijas: "Manuprāt, iesaistīt Ukrainu šajā jautājumā vienkārši ir totāli amorāli. Viņiem no mums vajag ieročus, nevis Stambulas konvenciju. Izmantot Ukrainu viņu vissmagākajā vēstures brīdī iekšpolitiskām kaujām ir vienkārši, piedodiet, cūcība!"

Ar mērķi nepieļaut vai vismaz aizkavēt izstāšanos visus priekšlikumus iesniegušas vienīgās partijas, kas atbalsta konvenciju – "Jaunā Vienotība" un "Progresīvie". Komisijā visi priekšlikumi noraidīti un ar balsu vairākumu atbalstīta izstāšanās.

Ceturtdien galavārds par izstāšanos jāsaka Saeimas sēdē. Sagaidāms, ka balsu pietiks, jo opozīcijai vairākumu palīdz nodrošināt gandrīz visi deputāti no valdībā esošās Zaļo un zemnieku savienības. Abas pārējās valdības partijas to atzinušas par koalīcijas līguma pārkāpumu, kas var novest pie valdības krišanas.