"Mēs rīkosim vēl protestus un gaidīsim prezidenta rīcību," Jonite par cīņu saglabāt Stambulas konvenciju
Trešdien, 29. oktobrī, ap pulksten 18 Rīgā pie Saeimas nama pulcēsies ļaudis, lai protestētu pret politiķu rosināto izstāšanos no Stambulas konvencijas. Viena no protesta organizatoriem – centra "Marta" pārstāve – Beata Jonite prognozē, ka ieradīsies vismaz 400 cilvēku, viņa norādīja TV3 raidījumam "900 sekundes". Viņasprāt, cilvēki beidzot ir pamodušies un sapratuši, ka "šis tiešām notiek pēc pagājušās ceturtdienas balsojuma".
Centra "Marta" interešu aizstāvības vadītāja Beata Jonite, vaicāta, vai cer, ka politiķi protestētājus uzklausīs, atbildēja noraidoši. "Lielu cerību nav, bet, iespējams, arī tas spēks un cilvēku daudzums, kas šodien parādīsies, varbūt tas kaut ko varēs mainīt. Tomēr ietekmēt partiju pozīciju nesolidarizēties ar šo populismu un klaju dezinformāciju un rīkoties mūsu valsts interesēs," cerības intervijā "900 sekundēm" pauda Jonite.
Jonite sacīja, ka cilvēki Latvijā ir nobažījušies un ka tas ir pamatoti. Šā brīža debates uz Stambulas konvencijas fona nav tikai par dzimumu līdztiesību vai vardarbību, bet par "virzienu, kurā virzās mūsu valsts un tās politika". "Tas veids, kā tas notiek. Komunikācija, kas iet uz āru, kā tiek vadītas sēdes – tas nav nedz demokrātiski, nedz normāla procesa norise. Manuprāt, tas jau vien ir vērts, lai tomēr ieklausītos cilvēkus, ka kaut kas nav kārtībā," tā situāciju redz Jonite.
Bet kas slikts no izstāšanās? Galvenais trūkums situācijā, ja Latvija izstāsies no Stambulas konvencijas, kā norāda Jonite, ir tas, ka tiks pārtraukta starptautiskā dokumenta ieviešanas pārraudzība. "Nebūs nedz monitoringa, nedz pārraudzības un citu bonusu, kas nāk klāt konvencijai, lai efektīvi apkarotu problēmu," nākotni ieskicēja Jonite. Starptautisko uzraudzību vardarbības apkarošanā Jonite raksturoja kā spēcīgu muguru. Tas nozīmē, ka problēmas risināšanā iesaistās pasaules eksperti ar zināšanām un labākās prakses piemēriem – cilvēki, kas var norādīt uz trūkumiem likumdošanā, praksē un prevencijā.
"Citās valstīs šādas diskusijas [kā pie mums] vienkārši nenotiek. Viņi to saskata kā mūsu valsts nepiekrišanu konvencijas mērķim. Konvencijai mērķis ir tikai viens – apkarot vardarbību. Līdz ar to mēs uz āru sevi parādām kā valsti, kura tagad apņēmusies vairs neapkarot vardarbību. Viņi nepieņems nekādus citus mūsu skaidrojumus, jo viņiem šis burbulis ar dezinformāciju, kas par to tiek izplatīta, nu nav skaidrs – par dženderiem vispār nav diskusijas."
Jonite arī noraida Petravičas apgalvojumus par Stambulas konvencijas ideoloģisko saturu. Centra "Marta" pārstāve skaidro, ka ikviens vārds, kas iekļauts starptautiskajā dokumentā, ieskaitot vārdu "dženders", no kura baidās, attiecas tikai uz vardarbības apkarošanu.
"Ja mūsu valsts vēlas pieņemt atsevišķus likumus, varbūt Petravičas kundze vēlas par to, vai vīriešiem būs vai nebūs jāiet tualetēs, tas ir viņu varā. Konvencijai ar šiem jautājumiem nav nekādas saistības," intervijā sacīja Jonite. Termins "dženders" (sociālais dzimums) norāda tikai to, ka vīriešiem un sievietēm ir divi dzimumi, stereotipizētas uzvedības – redzējums par to, kā vīrietim un sievietei ir jāizskatās. Ja sieviete neatbilst priekšstatam, pret viņu vērš vardarbību. "Piemēram, ja sieviete katru dienu mājās negatavo vakariņas, tad viņu kādam ir tiesības piekaut," ar piemēru stereotipizētu uzvedību ilustrē Jonite.
Viņa dzirdējusi arī aicinājumus izņemt no konvencijas vārdu "dženders" un tad viss būšot kārtībā. Pēc Jonites domām, šis termins ietver to, ka vīrietis nepiedzimst par varmāku un sieviete nepiedzimst par upuri, bet par tādiem kļūst, jo aug sabiedrībā, kurā tiek par normālu uzskatīts – puiši attiecības risina kaujoties, nevis aprunājoties. "Šie ir tie stereotipi. Ir jācīnās saknē. Vēlreiz – konvencija strādā tikai un vienīgi ar vardarbības apkarošanas jautājumiem. Ne ar tualetēm, ne ar dušām, ne ar dzimuma maiņu. Neko no visa šī, kas ir tik daudz dzirdēts. Un vienkārši, ja konvencija šīs lietas darītu, neviena valsts to konvenciju neratificētu. Un ar ko mēs esam šeit tik īpaši?" retoriski vaicā Jonite.
Kā centra "Marta" pārstāve Jonite sola neklusēt, turpināt būt skaļiem, turpināt iestāties par Stambulas konvencijas saglabāšanu. "Gan jau vēl rīkosim protestus, ko vēl mēs varam darīt," viņa sacīja. Kā papildu rīkus vēl izmantos arī Satversmes tiesu un arī gaidīs, kā rīkosies Valsts prezidents. Šobrīd ir gatava atklāta vēstule Valsts prezidentam, ko drīzumā ieplānots izsūtīt.
Uz protestu 29. oktobra pulksten 18 pie Saeimas ēkas Jonite aicina ierasties silti ģērbtiem, ņemt līdzi lukturīšus vai cita veida gaismiņas. Tāpat līdzi aicinājums ņemt sarkanus papīra gabalus vai ko citu sarkanā krāsā, ko var pielikt telefonam priekšā, raidot sarkanu gaismu. "Sarkans ir šī protesta krāsa," rezumēja centra "Marta" pārstāve.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
