Tā nav tikai vīriešu profesija. Kā mūsdienās mainījusies un aizvien mainās jūrniecība

Jūrnieks ir profesija, kurā pastāvīgi jau vairākus desmitus gadu jūtams darbinieku trūkums, skaidro Cīrulis. Patērētāji ik gadu patērē arvien vairāk, savukārt patēriņa pieaugums prasa arvien vairāk kravu pārvadājumu.

"Jūrniecība kā tāda ir ļoti svarīga – tā ietekmē loģistikas ķēdes. Visu – to, ko velkam mugurā, mūsu ierīcēm, degvielu, pārtiku. Tas viss ir atkarīgs no kuģniecības. Mēs redzējām sekas, kad notika kādi loģistikas ķēžu pārrāvumi ģeopolitisko situāciju vai kovida ietekmē. No tā cieta valstis, ekonomikas, iedzīvotāji," norāda Cīrulis.

Tāpat arvien pieaug kuģu būvniecība, tostarp tie kļūst arvien lielāki, kādēļ atkal aug pieprasījums pēc jūrniekiem. Koledžas direktors gan piebilst, ka darbs šajā nozarē neaprobežojas ar būšanu uz kuģa – arī krastā ir daudz iespēju, piemēram, jau pieminētā kuģu būve, kuģu menedžments u. tml.

Cīrulis vēl pastāsta, ka lielākais pieprasījums pēc jūrniekiem ir Filipīnās un Indijā, kur jau tradicionāli šādu profesionāļu skaits ir lielāks. Taču arī Latvija šajā ziņā var lepoties – mums jau vēsturiski attiecībā pret iedzīvotāju skaitu jūrnieku bijis ievērojami daudz. Un mūsējie ir ļoti labi pieprasīti starptautiskajā darba tirgū.

Zaļā domāšana

Klimata pārmaiņas, tehnoloģijas un cilvēku labbūtība — šīs trīs tēmas šobrīd būtiski ietekmē jūrniecības industriju visā pasaulē. Kā stāsta Cīrulis, kuģniecība vairs nav tikai par kuģiem un kravām. Tā kļuvusi par vidi, kur satiekas inženierzinātnes, ekoloģija un cilvēka psiholoģija.

"Esošie kuģi ir tādi, kādi viņi ir, bet industrija iet uz priekšu — tiek meklētas alternatīvas degvielas, uzstādītas saules baterijas, izmantoti elektrodzinēji un akumulatoru sistēmas. Pat atgriežas pie burām," stāsta Cīrulis.

Kuģi tradicionāli tiek uzskatīti par vieniem no lielākajiem vides piesārņotājiem, taču situācija mainās. Pēc Cīruļa teiktā, pēdējos gados notikusi būtiska attieksmes maiņa gan uzņēmumu, gan valstu līmenī.

"Kompānijas ļoti aktīvi domā par efektivitāti un degvielas patēriņa samazināšanu. Ilgtermiņa ieguldījums ir svarīgs — tiek skatīts, kura tehnoloģija būs visefektīvākā un draudzīgākā videi," viņš skaidro.

Šobrīd tiek testētas un ieviestas vairākas alternatīvas degvielas — no šķidrā gāzes un amonjaka līdz ūdeņraža risinājumiem. Dažos kuģos tiek uzstādītas saules baterijas un akumulatoru sistēmas, kas palīdz samazināt degvielas patēriņu.

"Uz kuģiem ir iespējas daudz ko mainīt — salīdzinot ar aviāciju, kur, piemēram, elektriskā piedziņa lidmašīnām šobrīd nav iespējama. Kuģi var pārveidot, pielāgot un izmantot dažādas tehnoloģijas. Un tas notiek jau tagad," uzsver Cīrulis.

VIDEO: No teorijas līdz prasmēm izdzīvot kuģa katastrofā: ieskats vietā, kur Rīgā "dzimst" jūrnieki

Viņš arī norāda, ka industrijas pārmaiņas tieši ietekmē izglītības sistēmu. Nākamajiem jūrniekiem vairs nepietiek zināt tikai tehnisko pusi — viņiem jāsaprot, kāpēc šīs pārmaiņas notiek.

"Svarīgi ir iemācīt nevis tikai, ko jūrniekam darīt, bet kāpēc viņam tas jādara. Ja cilvēks saprot iemeslu, viņš spēj pieņemt pareizus lēmumus arī neparedzētās situācijās," saka Cīrulis.

Kuģniecība un cilvēks

Līdzās vides jautājumiem arvien nozīmīgāka tēma jūrniecībā kļūst arī cilvēka labbūtība. Daudzus mēnešus prom no mājām, ierobežotā vidē un augsta riska apstākļos — tas viss atstāj iespaidu uz jūrnieku psiholoģisko veselību.

"Tā ir sociālā atbildība – domāt par cilvēkiem, kas uz kuģa pavada vairākus mēnešus. Viņiem ir jāspēj ne tikai strādāt, bet arī dzīvot kā cilvēkiem – atgriezties mājās veseliem un priecīgiem," uzsver Cīrulis.

Pēc viņa teiktā, garīgās veselības jautājums kļūst par vienu no nozares galvenajām prioritātēm. "Kompānijas meklē dažādus risinājumus – ievieš atbalsta programmas, nodrošina psihologu konsultācijas, piedāvā anonīmus ziņošanas mehānismus par vardarbību vai konfliktiem uz kuģa," stāsta Cīrulis.

Dažās kuģniecības kompānijās strādā kouči un psihologi, kas palīdz jūrniekiem tikt galā ar stresu un izolācijas sajūtu. "Ir arī bezpeļņas organizācijas, kas nodrošina palīdzības tālruņus jūrniekiem. Viņi var piezvanīt, aprunāties, pastāstīt, ja ir bijuši kādi pārkāpumi vai grūtības. Tas viss tikai pēdējos gados ir sācis aktīvi attīstīties," skaidro Cīrulis.

Koledžas direktors uzsver, ka visas šīs pārmaiņas ir cieši saistītas arī ar profesionāļu trūkumu nozarē. Kad cilvēki mazāk izvēlas kļūt par jūrniekiem, uzņēmumiem nākas domāt, kā uzlabot darba vidi un profesijas tēlu.

"Kad cilvēku kļūst mazāk, jāsaprot, kāpēc jaunieši neizvēlas šo profesiju. Tad sāk analizēt, kāda ir reālā dzīve uz kuģa, kā cilvēki jūtas emocionāli, kāds ir viņu dzīves līmenis," saka Cīrulis.

Dzimumu stereotipi

Jūrniecība gan diemžēl aizvien saistās ar dažādiem stereotipiem, it īpaši to, ka tā ir vīriešu nozare. Arī izstaigājot Novikontas jūras koledžas gaiteņus, sastopam vien teju uz rokas pirkstiem saskaitāmi daudz sieviešu.

Cīrulis atzīst, ka dzimu attiecība šajā jomā aizvien ir diezgan bēdīga, kam nebūt nepalīdz stereotips par to, ka "industrija liekas ļoti vīrišķīga, tehniska un smaga". Tajā ir daļa patiesības, taču jūrnieku, kuģa vadītāju, mehāniķu un citas apkalpes darbs tomēr vairāk ir intelektuāls nekā manuāls.

"Līdz ar to sievietēm ir tikpat lielas iespējas. Viņas spēk nodrošināt darba kvalitāti, pildīt visus pienākumus tā, ka tie nekā neatšķiras no vīriešiem. Industrija to redz un par to runā," norāda koledžas direktors.

Arī Novikontas, dodoties uz skolām vai vadot ekskursijas, stāsta, ka jūrniecībā sev karjeru var attīstīt kā vīrieši, tā arī sievietes. "Ir kuģi, kas pilnībā nokomplektēti ar sieviešu ekipāžu. Tādā veidā ir pierādīts, ka darbs uz kuģa necieš. Darba kvalitāte necieša, atsevišķos momentos pat ir labāka," skaidro Cīrulis.

Viņš piebilst – lai mainītu vīriešu un sieviešu attiecību industrijā, ne tikai jāstrādā pie stereotipu laušanas, bet arī fiziski jāpielāgo kuģi, lai vide tajos būtu labvēlīga kā vīriešiem, tā arī sievietēm.

Jūrniecība un ģimenes dzīve

Vēl viens pieņēmums, kas saistās ar jūrniecību, ir ļoti ilga prombūtne, kas, ļoti iespējams, daudziem šķiet pilnībā nesavienojami ar ģimenes dzīvi. Cīrulis atzīst, ka ar prombūtni, esot jūrniekam, ir jārēķinās, taču arī tā laika gaitā ir transformējusies.

"Nav vairs tik bieži ilgie mēneši – var būt pieci vai mazāk. Ir arī kompānijas, kur uz kuģa jūrā jāpavada mēnesis vai tikai pāris nedēļas. Taču ir jārēķinās, ka cilvēks nav klātesošs," skaidro koledžas direktors.

Viņš norāda, ka attiecībā uz ģimenes dzīve tas būs noteicošais faktors atkarībā no katra cilvēka vērtībām. Cīrulim pašam ģimene vienmēr bijusi svarīga, kā dēļ viņš šobrīd arī vairs nestrādā uz kuģa, bet izvēlējies iet citu ceļu šajā nozarē.

Un tomēr, ja grib, visu var apvienot. "Uz kuģiem attīstās komunikācija. Tu neesi vairs pilnībā izolēts vai tikai reizi nedēļā nosūtīt ģimenei e-pastu. Uz kuģiem ir ierīkots internets, kas nodrošina arī video sakarus," stāsta koledžas direktors.

Cīrulis piekrīt, ka jūrnieku profesija Latvijai nebūt nepalīdz risināt demogrāfisko situāciju, precīzāk – tās bedri. Taču, ja ģimenes faktors ir tas, kas attur no darba jūrniecībā, ir arī gana daudz iespēju strādāt nevis uz kuģa, bet krastā, joprojām esot daļai no industrijas.

"Industrija ir ļoti plaša. Ir finanses, darbā iekārtošana, kuģu menedžments, tehniskais menedžments, remonts, ostas – ļoti plaši, kur var arī vēlāk dzīvē paplašināt izglītību. Arī pie mums [koledžā – aut. piez.) strādā gan tie, kas karjeru jūrā ir beiguši, gan tie, kas vēl to uztur, bet kaut kādos periodos ir mājās. Tas ir apvienojams, bet ar to [prombūtni – aut. piez.) ir jārēķinās," norāda Cīrulis.

Viņš piebilst, ka uz jūrnieka profesiju vajadzētu skatīties kā uz arodu visa mūža garumā. Tiesa, tas neaprobežojas tikai ar tiešām kompetencēm, piemēram, prasmi vadīt kuģi, bet arī tādām, kas noder jebkur citur – plānošana, organizēšana, līderība, stresa noturība u.tml. Tas paver iespējas mainīt karjeru tajā pašā industrijā vai galu galā izmēģināt ko pilnīgi citu.

Nelaimes uz kuģa

Kuģniecība ir viena no pasaules senākajām un reizē arī riskantākajām industrijām. Uz jautājumu, cik bieži šodien notiek jūrniecības avārijas vai evakuācijas, Cīrulis uzsver – jūrniecībā katrs, pat vismazākais notikums tiek pētīts.

"Kuģos ir tāda lieta kā "near miss" – tas nozīmē, ka nekas slikts nenotika, bet varēja notikt. Piemēram, cilvēks strādā bez ķiveres. Šoreiz viss labi, bet citreiz varētu būt traģiski. Un tādas situācijas ir jāziņo, jāanalizē, lai saprastu, kā tās nepieļaut nākotnē," viņš skaidro.

Katru gadu pasaulē notiek tūkstošiem dažādu negadījumu – sākot ar sīkiem savainojumiem līdz nopietnākiem negadījumiem. "Lielākās katastrofas – tās, kur ir bojāgājušie vai smagi bojāts kuģis – varbūt ir viena, dažas gadā. Bet mazāku negadījumu skaits mērāms tūkstošos. Katru gadu tiek publicēti detalizēti ziņojumi, kas analizē, kas noticis, kāpēc un uz kādiem kuģu tipiem. Tā mēs mācāmies," saka Cīrulis.

Izmeklēšana pēc katra negadījuma ir ļoti detalizēta. Tā neaprobežojas ar konstatējumu, kas noticis, bet cenšas saprast, kāpēc tas noticis. "Piemēram, kāds salauza kāju. Tad jautā – kāpēc? Bija slidens klājs. Kāpēc bija slidens? Jo mehāniķis bija remontējis un neatstāja tīru. Rezultātā secinām, ka vainīgs nav tas, kas paslīdēja, bet sistēma, kas ļāva tam notikt," stāsta Cīrulis.

Viņš piebilst: "Mērķis ir nevis meklēt vainīgo, bet saprast cēloni un novērst risku, lai tas vairs neatkārtotos."

Runājot par to, kas tiek pasargāts vairāk – cilvēki, krava vai vide –, Cīrulis uzsver, ka šie trīs faktori ir vienlīdz svarīgi un savstarpēji saistīti.

"Bez cilvēka tu nevari nogādāt kravu. Bez kravas nav biznesa, un bez vides mēs vispār nevaram darboties. Tas ir kā uguns trīsstūris – ja noņem vienu stūri, pārējais sabrūk," viņš saka.

Tomēr, kā norāda Novikontas vadītājs, koledžai galvenais fokuss vienmēr ir cilvēks. "Mums svarīgākais ir cilvēks. Mēs strādājam ar viņu sagatavotību, izpratni, atbildību. Jo tieši cilvēks ir tas, kurš nodrošina gan drošību, gan vides aizsardzību, gan to, ka krava nonāk galā. Mēs ticam, ka, ieguldot cilvēkā, mēs ieguldām arī visā pārējā sistēmā," uzsver Cīrulis.

Jūrniecības industrijā drošība nav tikai formāls vārds, bet dzīves un nāves jautājums. Cīrulis atgādina, ka katram jūrniekam un katrai kompānijai galvenais mērķis ir viens – lai visi atgrieztos mājās dzīvi un veseli.

"Katras kompānijas pienākums ir nodrošināt, lai visi uz kuģa atgrieztos mājās veseli, vide būtu neskarta un krava tiktu nogādāta. Tas ir jūrniecības pamatprincips," viņš saka.

Tāpat nozare mācās arī no pagātnes kļūdām. Katrs negadījums, arī traģisks, kļūst par mācību materiālu gan uzņēmumiem, gan izglītības iestādēm. "Jūrniecībā diemžēl bieži mācāmies no nelaimēm – no bojāejām, tehniskām kļūdām vai piesārņojumiem. Bet tieši tāpēc mēs pastāvīgi pilnveidojam mācību saturu, lai studenti apgūtu nevis tikai noteikumus, bet arī saprastu, kāpēc tie ir svarīgi," uzsver Cīrulis.