Uz saturu

Tūkstošiem tonnu pārtikas atkritumos. Visvairāk grēko mājsaimniecības

Latvijā ik gadu vairāki simti tūkstoši tonnu pārtikas nonāk atkritumos, un lielākie grēkotāji ir mājsaimniecības. Vislabāk savus pirkumus plāno restorāni un citas ēdināšanas iestādes, tāpēc "900 sekundes" devās uzzināt, kā mazināt izmestās pārtikas apjomu.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Rīgas Centrāltirgū iegādājāmies kilogramu kartupeļu un kilogramu burkānu. Šādi iespējams uzskatāmi parādīt pārtikas daudzumu, ko vidēji viens Latvijas iedzīvotājs ik nedēļu izmet atkritumos.

Latvijā pārtika tiek izmesta tiešām iespaidīgos apjomos – 296 tūkstoši tonnu ik gadu. Rēķinot uz vienu iedzīvotāju nedēļā, tiek izmesti trīs kilogrami pārtikas. Pretēji tam, kā varētu šķist, lielveikali un ēdināšanas uzņēmumi veido mazāko izmestās pārtikas daļu, mājsaimniecības rada vairāk nekā 160 tūkstošus tonnu pārtikas atkritumu, kas ir krietni vairāk nekā puse kopējā apjoma.

"Mēs ļoti rūpīgi sekojam līdzi iepirkumam, līdz ar to nav tā, ka mums daudz paliek pāri," teic "Miit Coffee" pārstāve Emīlija Sirmā.

Viņa saka, ka pārtikas atkritumu mazināšanas noslēpums ir rūpīga plānošana. Taču pat tad dienas beigās dažkārt paliek neizpirktas smalkmaizītes vai pamatēdieni. Tādās reizēs tiek izmantota lietotne "Food hero". Dienas beigās lietotnē tiek ievietots pārsteiguma komplekta piedāvājums ar aptuveni 70% atlaidi.

"Cilvēkiem ļoti patīk. Nepateikšu precīzi, cik, bet ir liels pieprasījums pēc šiem maisiņiem, cilvēki ir priecīgi par šo iespēju."

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Emīlija piebilst, ka arvien vairāk pircēju novērtē ne tikai atlaides, bet arī to, ka uzņēmums cenšas būt draudzīgs apkārtējai videi.

"Pavāru mājas" Līgatnē saimnieks Ēriks Dreibants atklāj, kas notiek ar restorānā izlietoto cepameļļu. Šis restorāns par ilgtspēju ir saņēmis "Michelin" atzinību. "Jebkurš izsviests produkts vai lieki nopirkts ir izsviesti līdzekļi. Tā, lai tos atkritumus neizmestu, viss ir plānošanā," saka Dreibants.

Restorāna saimnieks uzsver, ka mājas virtuvi ir jāpārvalda līdzīgi kā uzņēmumu. Uz veikalu ir noteikti jādodas ar iepirkumu sarakstu, nedrīkst paļauties uz mirkļa emocijām. "Viennozīmīgi arī mājās ir vajadzīga plānošana. Pirms ej uz veikalu, ieskaties, kas tev ir ledusskapī," stāsta Dreibants.

Latvijā vairākkārt ir veidoti pārtikas apmaiņas skapji, kas diemžēl neiedzīvojas. Šajā rudenī cēsnieki ir uzsākuši jaunu iniciatīvu "Cēsis neizmet, Cēsis dalās". Iniciatīvas sociālo mediju kontā ir labi padomi. Piemēram, ēdienreizes jāplāno vairākas dienas uz priekšu, strādā arī jau pieminētie iepirkumu saraksti, ledusskapī priekšplānā jāizvieto produkti ar īsāko derīguma termiņu.

Sižets tapis sadarbībā ar AS "CleanR Grupa".

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Par projektu

Projekts “Aprite darbībā” ir 900 sekundes rubrikas satura sadaļa, kurā Clean R dalās pieredzē un risinājumos par aprites ekonomiku un ilgtspējīgu dzīvesveidu.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm