Ūdens mucas un "zaļie jumti" – kā izmantot lietusūdeņus, lai mazinātu rēķinus

Latvijā biežāk ūdens ir par daudz un tas rada plūdus, nevis trūkst garos sausuma periodos. Lietusūdens ir mīksts, bez hlora un kaļķa, tāpēc augiem tas ir labi piemērots.

Rīgas Tehniskās universitātes pētnieks Juris Kondratenko šajās zilajās mucās testē sistēmas lietusūdens uzkrāšanai. Savācot lietusūdeni, mājsaimniecībā var samazināt dzeramā ūdens patēriņu līdz pat 50%. "Pirmkārt, ūdens ir vērtība," teic pētnieks. "Šeit mēs redzam, ka tur, kur nav auga, tas ūdenslīmenis ir diezgan augsts," viņš rāda piemēru.

Augi un īpaši sagatavota grunts, kā arī atbilstoša drenāža lietus laikā uzkrāj ūdeni, kas ir izmantojams vēlāk, norāda pētnieks. "Piemēram, ja mums ir lietus dārzs un apkārt aug koki, tad tā vietā, lai izmantotu dzeramo ūdeni, var izmantot to pašu ūdeni, kas uzkrāts esošajā lietus dārzā," skaidro RTU ūdens sistēmu un biotehnoloģiju institūta zinātniskais asistents Jurijs Kondratenko.

Lietusūdeni var uzkrāt dažādos veidos. Latvijā arvien populārāki kļūst zaļie jumti. "Tur ir substrāts, kas ir īpaši izveidots akumulējošs. Tā nav parasta melnzeme, kas veido purva efektu, sablīvējas, nedrenējas," par metodi vairāk stāsta zinātniskais asistents.

Zaļo jumtu kompānijas stāsta par jumtu, kas atrodas uz "Latvijas Finiera" jaunās kokaudzētavas. Šāds jumts pamatīgi atslogo lietus kanalizācijas sistēmu. "Mūsu piedāvātais risinājums akumulē 45 līdz 50 litrus uz kvadrātmetru. Lielās lietusgāzēs tas ir liels apjoms, kuru zaļais jumts akumulē," teic "Green Urban" pārdošanas vadītājs Valdis Turkovs.

Aizvadītā vasara labi pierādīja, ka lietusūdens arvien biežāk pārsniedz prognozes. Tas rada problēmas lauksaimniekiem un arī pilsētu iedzīvotājiem. Piemēram, Rīgā lielā daļā pilsētas lietusūdeņi nonāk kopējā kanalizācijā. Tas nozīmē, ka lietusūdens tek uz ūdens attīrīšanas iekārtām, kas stipra lietus laikā applūst un nereti piesārņo apkārtējo vidi.

Valstī nav kopējas prasības lietusūdens apsaimniekošanai, tāpēc pašvaldībām nākas lietusūdens apsaimniekošanu ieviest saviem spēkiem.

Ramona Višņevska

Valmieras novada galvenā pilsētas plānošanas projektu vadītāja

"Apbūvējot laukumus, mainot segumus, palielinot platības, kas asfaltētas, betonētas vai ar bruģi, tad izrādās, ka pēkšņi kanalizācijas sistēma ir pilna un applūst."

Valmierā sporta un aktīvās atpūtas centrs "Mežs", industriālais parks un nākotnē arī Gaujas krasta promenāde tiks būvēta ar modernu lietusūdens infiltrācijas sistēmu. Rezultātā lietusūdens pilsētas augiem pietiek arī karstajā laikā, kas pilsētu padara vēsāku un patīkamāku iedzīvotājiem.

Lietus ūdens samazina arī elektrības rēķinus. Piemēram, ja vasarā pilsēta ir vēsāka, tad retāk jālieto gaisa kondicionieri.

Sižets tapis sadarbībā ar AS "CleanR Grupa".