Dārzkopji to sauc par melno zeltu. Skaidrojam, kā no ikdienas atkritumiem var iegūt vērtīgo kompostu

Augsnes un augu pētniece Dzidra Kreišmane kompostēšanu uzskata par daļu zaļā dzīvesveida. "Re, te kārtīgs, gandrīz gatavs komposts," viņa stāsta un rāda ierīkoto komposta vietu. "Dārzkopji to sauc par melno zeltu," viņa papildina.

Dārzkopji kompostu izmanto kā papildu barību augiem. Tajā pašā laikā komposts ir iespēja, kā atbrīvoties no bioatkritumiem.

"Virtuves atkritumus drīkst likt. Mizas, kafijas, tējas biezumus un bojātos augļus, ābolus," skaidro Augsnes un augu zinātņu institūta vadošā pētniece Dzidra Kreišmane.

Komposts ir noderīgs ne tikai ģimenes ēku saimniekiem. Piemēram, pašlaik Rīgā noris jaunu atkritumu apsaimniekošanas noteikumu sabiedriskā apspriešana. Plānotās izmaiņas paredz plašāk apsaimniekot bioatkritumus.

Viena no izmaiņām paredz, ka kompostēšana būs atļauta arī daudzdzīvokļu namu pagalmos. Starp citu, ja daudzdzīvokļu nama pagalmā izveidos kompostēšanas vietu, tad brūnos biokonteinerus drīkstēs neizvietot.

"Kompostam pilnīgi noteikti ir vieta arī pie daudzdzīvokļu namiem, mazākām mājām, kur zaļā zona nav liela. Tas ir pilnīgi moderns risinājums, kā apsaimniekot bioatkritumus," pārliecināta "KompostsLV" eksperte Zane Kopštāle.

Kompostēšanas vēstniecības eksperte Zane Kopštāle uzsver, ka pilsētā kompostu vislabāk ievietot ērtā kastē. Tās sāniem jābūt atveramiem, lai to varētu reizi pa reizei iztīrīt. "Es patiesībā ieteiktu pašiem uzbūvēt savu kasti no pieejamiem materiāliem. Tas ilgtermiņā pat sanāk lētāk, jo iespējams labot detaļas," aicina Kopštāle.

Kompostā drīkst likt koku lapas, nopļauto zāli, dažādus atlikumus no virtuves, taču ne pilnīgi visu. Piemēram, avokado, citroniem un arī tūjām kompostā nav vietas, jo tie satur ēteriskās eļļas, kas nomāc baktērijas.

Zane skaidro, ka arī sīpoli un ķiploki lielā daudzumā traucē mikroorganismiem darīt savu darbu. Savukārt ozolzīles un kastaņi visdrīzāk izdīgs un sāks augt, tāpēc pirms kompostēšanas tos būtu jāsasmalcina. "Nebūs piemērota gaļa vai zivis, zivju asakas. Varbūt vienīgi nelielā daudzumā. Eļļaini produkti, cepamā eļļa no pannas. Tie nav piemēroti, tos nevajadzētu likt kompostā," pamāca Kopštāle, piebilstot, ka procesā lieli palīgi ir sliekas. "Kompostam ļoti noderētu sliekas, īpaši Kalifornijas sarkanās sliekas. Tās veicinās trūdēšanu," padomu dod Kopštāle.

Ļoti svarīgi kompostā likt brūno izkaltušo augu masu, kas ir sausas rudens lapas vai citi sausi augi. Tos jāliek pamīšus ar zaļo zāli vai virtuves un ēdienu atkritumiem.

Ja komposta veidošana šķiet pārmērīgi darbietilpīgs process, jāizvēlas brūnais biokonteiners. Taču arī tajā nedrīkst likt visu pēc kārtas: sadzīves atkritumus, vienreizlietojamos traukus, plastmasu, higiēnas un medicīnas preces, kā arī tūjas un īves.

Pievērsiet uzmanību apzīmējumiem uz konteinera, tur ir uzskaitītas lietas, kas nedrīkst būt brūnajā konteinerā.

Sižets tapis sadarbībā ar AS "CleanR Grupa".