Mirušo kompostēšana. Vācieši ievieš pilnīgi jaunu apbedīšanas metodi

Ar inovāciju klajā nākuši Berlīnes uzņēmēji, kuri ir pirmie Eiropā, kas 40 dienu laikā cilvēka ķermeni pārvērš par mēslojumu – pavisam legāli. Viņi drīzumā cer radīt revolūciju ne tikai Vācijas apbedīšanas kultūrā.

Lai gan inovācija tiek kritizēta un saskaras ar birokrātiskiem šķēršļiem, tomēr kā mājās, tā arī ārvalstīs par mirstīgo atlieku kompostēšanu esot jūtama pieaugoša interese.

Arī LRT autore Vitene Banser par to personīgi pārliecinājusies. Viņa saulainā septembra sestdienā apmeklēja atvērto durvju dienu Ķīles kapos – "Alvariumā". Alvarium latīņu valodā nozīmē bišu strops. Šāds nosaukums izvēlēts, jo cilvēku mirstīgās atliekas tiek pārvērstas kompostā. Ķermenis tiek apstrādāts tā sauktajā kokonā jeb "stropā", kurā ķermenis atrodas 40 dienas.

Jaunie "stropi" ir Ķīles un Melno kapsētu vecās kapličas. Līdz šim tās ir tikai divas aktīvās cilvēku kompostēšanas vietas Eiropā.

Tā kā Vācijas Federatīvajā Republikā apbedīšanas kārtību katrā federālajā zemē nosaka ar likumiem, pagaidām atļauja kompostēt mirstīgās atliekas ir spēkā tikai Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē. Pārstrādāt mirstīgās atliekas humusā un pārvietot tās kapsētu augsnē atļauts vēl divās pavalstīs – Hamburgā un Mēklenburgā-Priekšpomerānijā.

Pieprasījumi un interese ir arī no citurienes – kopumā atvērto durvju dienu apmeklēja ap 30 viesu, tostarp no citām valstīm. Tie pulcējās, lai apskatītu alvāriju Eihhofas parka kapsētā Ķīlē. Visu skatieni tika pievērsti ovālam konteineram, ko ieskauj koka paneļu siena un kas nedaudz atgādina vannu vai zārku. Tas ir tā sauktais kokons, kas piepildīts ar sienu un ziediem.

Jūtot pieaugošo interesi, Berlīnē bāzētais jaunuzņēmums "Circulum Vitae", kas izstrādā produktu un pakalpojumu zīmolu Meine Erde ("Mana zeme"), nolēma reizi mēnesī rīkot atvērto durvju dienas.

To laikā tiek sniegtas atbildes uz potenciālo klientu jautājumiem. Ja ir interesenti, tie var noslēgt ar uzņēmumu līgumus par pakalpojumu – tas pašlaik maksā 2900 eiro. Citai apbedīšanas pakalpojumu sabiedrībai vēl būs jāmaksā papildus, atkarībā no tā, no kurienes mirstīgās atliekas tiks nogādātas alvārijā.

Viens no jaunuzņēmuma dibinātājiem Pablo Mets (Pablo Metz) klātesošajiem skaidroja, kā cilvēku mirstīgās atliekas tiek pārvērstas kompostā.

Vispirms tiek sagatavots vairākkārt lietojams kokons. Tas tiek piepildīts ar salmiem, sienu un ziediem. Tam pievieno apmēram 150 litrus ūdens. Šādā gultā ievieto mirušā kailo ķermeni, kas pārklāts ar plīvuru. Ķermeņa daļas klāj ar augiem, pakāpeniski noņemot plīvuru. Tuvinieki var vērot šo procesu kapelā vai, ja vēlas, arī paši piedalīties apbedīšanas rituālā.

Kokonā var ievietot arī nogādātos grieztos ziedus, pastkartes, kas uzrakstītas uz bioloģiski noārdāmā papīra. Svarīgi ir neizmantot sintētiskus, plastmasas vai citus nesadalāmus materiālus. Pēc atvadīšanās no mirušā kokons tiek aizvērts, un tad mikroorganismi paveic lielo darbu.

Temperatūrā dabiski paaugstinās līdz +70 grādiem. Temperatūra, mitrums un skābeklis rada ideālus apstākļus, lai ķermenis varētu diezgan ātri sadalīties. Lai mikroorganismiem nodrošinātu pietiekamu mitruma un skābekļa daudzumu, kokonu regulāri lēni pārvieto. Tā tas notiek arī tā sauktajā medus šūnā, Pēc tam konteineru uzliek uz konstrukcijām, tam pievieno gaisa cirkulācijas filtrus.

"Atgriešanās zemē" metodei nav nepieciešams rakt dziļas bedres vai zārkus. Pietiek izrakt 70 centimetrus dziļu bedri, kurā no transportēšanas zārka pārnes aptuveni 120 kg humusa, kas veidojas kokonā no cilvēka mirstīgajām atliekām. Zemē tiek iejaukti arī īpašās smalcināšanas iekārtās sasmalcināti kauli, jo tie nesadalās. No komposta tiek atlasītas arī protēzes, kuras ieteicams nodot īpašās apglabāšanas vietās. Kompostu joprojām pārklāj ar kapsētas zemes kārtu. Jaunās metodes radītāji apliecina, ka no cilvēka mirstīgajām atliekām izveidotā auglīgā zeme ātri izdala jaunu spēku – piemēram, uz kapa iestādītās puķes izaug.

Jaunuzņēmums "Circulum Vitae" cer doties ilgstpējīgas zaļās domāšanas virzienā. Viņi norāda, ka viņu piedāvātā apbedīšanas metode neatstāj pēdu, piemēram, oglekļa dioksīda emisijas, arī nav iesaistīta fosilā kurināmā izmantošana, lai sadedzinātu ķermeni. Turklāt mirušā ķermeņa komposts arī mēslo augsni.