Arī zinātne var strādāt Latvijas drošības labā! Ministrija paraksta līgumu ar augstskolām

Militārās tehnoloģijas šobrīd attīstās tik strauji, ka tas, kas ir aktuāls šodien, jau pavisam drīz var kļūt par kaut ko novecojošu.

Pierādījums tam ir arī karš Ukrainā, īpaši, ja runājam par dažādām dronu sistēmām, tādēļ starp Aizsardzības ministriju un četrām vadošajām Latvijas zinātnes universitātēm parakstīts līgums, kurā tās apņemas stiprina kopīgos pētniecības un inovāciju projektus, lai tehnoloģiju attīstībā neatpaliktu.

"To ir parādījuši visi iepriekšējie konflikti, ka izšķirošais ir zinātne un tehnoloģijas, kas ir konkrētas valsts rīcībā. Un tas, kas notiek šeit, ir lielāks fokuss uz to, ka tas ir svarīgi, un attiecīgi universitātes piedāvā šos risinājumus, lai tos pēc iespējas ātrāk varētu izmantot," norāda Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektors Tālis Juhna.

Mūsu universitātes jau šobrīd ir iesaistītas militāro tehnoloģiju izstrādē. Piemēram, RTU ir vadošais partneris dažādu bezpilota lidaparātu jomā, Stradiņa universitāte medicīnas, arī Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte sevi pierādījusi, izstrādājot sausās pārtikas uzturdevas karavīriem.

Tomēr, kā uzsver Latvijas Universitātes (LU) rektors Gundars Bērziņš, visi šie projekti, arī viņu īstenotie, līdz šim ir bijuši sadrumstaloti un pietrūkusi sistemātiska universitāšu iesaiste valsts aizsardzībā.

"Tā galvenā lieta būtu, ka tie nebūtu gadījumu balstīti, un es domāju, ka tas būtu lielākais ieguvums no šī līguma parakstīšanas, jo tikai sistēmiska pieeja nodrošina ilgtspējīgu un sistēmisku valsts aizsardzību, kurā ir iesaistītas ne tikai universitātes vai ministrija, bet šī ir sistēma," pauž Bērziņš.

"Ja nevis atsevišķi katra zinātnes universitāte strādā savas specializācijas jomā, bet mēs saliekam kopā savus resursus un radām kopīgu produktu, kur vairākas tehnoloģijas ir apvienotas, tas ir lielākais pienesums. Tā mijiedarbība," vērš uzmanību Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes rektore Irina Arhipova.

Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) uzsvēris, ka parakstītais sadarbības līgums nenozīmē, ka militārās jomas projektos drīkstēs piedalīties tikai zinātnes universitātes, aizvien netiek izslēgta sadarbība arī ar citām augstskolām. Turklāt ministrija līdz ar šo līgumu ir apņēmusies arī palielināt finansējumu tieši militārajām inovācijām – plāns paredz, ka tam līdz 2028. gadam tiks tērēts vismaz pusotrs procents no aizsardzības budžeta.

"Lai to ieliktu zināmā kontekstā – pērn mums finansējums zinātnei un pētniecībai bija 6-7 miljoni. Savukārt, ja mēs izrēķinām 1,5% no aizsardzības budžeta, tie ir 30 miljoni eiro, tātad mēs plānojam četrkārtīgu, pieckārtīgu šī finansējuma palielinājumu turpmākajos gados," saka Sprūds.

Universitātes arī norāda, tās ir ne tikai gatavas mūsu aizsardzības sektoram palīdzēt rast dažādās inovācijas, bet arī mācīt speciālistus, atverot īpašas studiju programmas, kurās tiek sagatavoti tieši tādi jomas eksperti, kādi konkrētajā brīdī mūsu bruņotajiem spēkiem ir nepieciešami.