"Mēs palielinām politiskā spiediena risku." Siksnis norāda, ka SEPLP padomes samazināšana būtu drauds demokrātijai

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē šovasar ievēlēja Unu Klapkalni un Sanitu Upleju-Jegermani, kuras bija nominējusi Saeima un Valsts prezidents. Turpretī trešo kandidātu – Ivaru Belti, kuru izvirzīja nevalstiskās organizācijas -, parlaments izbrāķēja.

Nācās rīkot jaunu konkursu, kurā par labāko atzina šīs padomes iepriekšējo vadītāju Jāni Siksni. Taču arī viņa kandidatūru šodien noraidīja. Debatēs pirms balsojuma Siksnim atbalstu izteica trīs politiskie spēki – partija "Stabilitātei!", "Progresīvie" un "Jaunā Vienotība".

"Ja mēs tā vienkārši bezkaislīgi noraidīsim šo kandidatūru neatkarīgi no tā, vai tā apmierina vai neapmierina, tad nebūs vienkārši, kas nākotnē piesakās konkursos, un tas diskreditēs šo konkursu būtību. Tā ir šī situācija, kurā mēs esam nonākuši. Diemžēl tā tas ir," pauda deputāts Gatis Liepiņš (JV).

No Saeimas tribīnes pārsvarā izskanēja kritika. Nacionālā apvienība Siksnim pārmeta to, ka sabiedriskajā medijā joprojām skan arī krievu valoda.

"Es nezinu, kas vada Jāni Siksni tā rīkoties, kādi motīvi, bet es redzu tikai rezultātu. Un rezultāts ir tāds, ka krievu valodas pašpietiekamība Latvijā turpinās un krievu valodas vide un krievu pasaule Latvijā turpinās," norādīja deputāts Edvīns Šnore (NA).

Savukārt partija "Latvija pirmajā vietā" pauda nopietnas bažas par sabiedriskā medija neatkarību.

"Kaut kas nav kārtībā ar sabiedriskajiem medijiem. Ļoti, ļoti nav kārtībā. Tieši tādēļ mēs neatbalstīsim kandidātu. Mēs arī iepriekš balsojām par to, ka mēs redzētu, ka šis padomes locekļu skaits tiktu samazināts," teica LPV Saeimas frakcijas vadītāja Linda Liepiņa.

Arī "Apvienotais saraksts" uzskata, ka padomei darbs jāturpina tikai divu cilvēku sastāvā.

"Pavisam īsi. "Apvienotais saraksts" balsos pret šo kandidatūru. Pamatā tā ir mūsu kopīgā pozīcija uz nākamo gadu maksimāli, teiksim tā, taupīt resursus," pauda deputāts Juris Viļums (AS).

Partiju nostāja bija zināma jau iepriekš, tāpēc balsojums Siksnim nav pārsteigums. Taču viņu uztrauc centieni samazināt padomes lielumu: "Tā ir gan ļoti bīstama tendence. Tādā veidā mēs tiešām samazinām demokrātiju. Mēs palielinām politiskā spiediena risku. Un tas, man šķiet, ir ļoti bīstami."

Tikmēr Saeimas atbildīgās komisijas vadītāja neslēpj, ka šobrīd bez atbildes palicis jautājums, kā izraudzīties trešo pārstāvi sabiedriskā medija uzraudzības padomē.

"Absolūti nekādas skaidrības šobrīd nav, kas notiek tālāk. Jo jau divas reizes Saeima jau ir noraidījusi memoranda padomes virzīto kandidātu. Domāju, ka šobrīd ir, iespējams, jāsanāk uz kaut kādu kopīgu sanāksmi, kā tālāk virzīties šajā situācijā. Jo kaut kādā ziņā mēs esam nonākuši strupceļā," sacīja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Leila Rasima (P).

Līdz ar to padomei uz nenoteiktu laiku darbs jāturpina nepilnā sastāvā.