"Iznīcināt, izdzīt cilvēkus no šejienes, lai te nekā nebūtu." Ukraiņi TV3 stāsta par krievu okupantu teroru
Pamazām viena Doneckas apgabala pilsēta pēc otras tiek slaucīta no zemes virsas. Piefrontes pilsētu iedzīvotāji izjūt katru soli, ko viņu virzienā sper krievu okupācijas karaspēks. TV3 Ziņas devās uz Družkivku, no kuras okupanti atrodas vien nepilnu 12 kilometru attālumā.
Pretdronu tīkli jau šeit ir ierasta lieta – tie klāj visus ceļus, ko sasniedz krievu "FPV" iznīcinātājdroni, un šādi šeit pārsvarā ir visi autoceļi, kas ved uz pilsētām un ciemiem.
No Kramatorskas uz Družkivku iezīmējas pilsētas robeža un frontes tuvums. Družkivkas pilsēta Doneckas apgabalā – no tās fronte pašlaik atrodas aptuveni 12 kilometru attālumā. Ienaidnieks spiežas uz priekšu, un šī ir nākamā lielā pilsēta, kurai ir okupācijas draudi.
Elektrības un ūdensapgādes pārtraukumi, komandantstunda no plkst. 15.00 pēcpusdienā līdz nākamās dienas plkst. 11.00 rīta pusē un apšaudes gandrīz katru dienu. Šādos apstākļos dzīvo Družkivkas iedzīvotāji. Vietējā militārā administrācija ziņo, ka oktobra beigās pilsētā vēl bija palikuši aptuveni 22 000 iedzīvotāju.
Jautāts, kāda ir situācija ar "FPV" droniem, Družkivkas iedzīvotājs Vadims saka: "Kad vējš ir no austrumiem, viņi ir šeit… Kad no citas puses, tad viņi ir, bet ne tik daudz… Ja vējš spēcīgāks, mums ir mierīgāk. Jums būs interesanti aizbraukt uz vienu skolu, tur gan raķetes, gan "šahedi", gan arī "FPV" droni ir triekušies."
"Es tā saprotu, ka jūs atnācāt filmēt to, ko te mūsu kaimiņš ir sadarījis?" ar šādu jautājumu TV3 Ziņas skolā sagaida vietējais iedzīvotājs Olehs. "Atlidoja pirms trīs dienām – 7. novembrī plkst. 11.30 pa dienu."
Dodamies uz trešo stāvu, kur pagājušajā mēnesī jau trāpīja pirmā raķete. "Te bija… Te pirms mēneša apmēram atlidoja, redzat, kāds caurums."
Skolas, universitātes, bibliotēkas, kultūras nami – krievu armija šobrīd pieliek visas pūles, lai iznīcinātu visu, kas saistīts ar Ukrainas kultūru un to, kas ukraiņiem šeit Doneckas apgabalā ir svarīgs.
Vaicāts, vai nav bail dzīvot šādos apstākļos, sirmgalvis atbild: "Cilvēks pie visa pierod. Ziniet, ir tāda dziesma. Ja jūs skūpsta pirmo reizi, tad jūs noteikti samulsīsiet, kad nobučos jau piecas reizes, jau pieradīsiet. Mūsu gadījumā gan neskūpsta, bet bombardē, bet arī pie tā diemžēl var pierast."
Uz piebildi, ka skaidri redzams posts citās pilsētās, kurām pietuvojas krievi, viņš saka: "Jā, redzu, visu līdzina no zemes virsas. Domāšu. Evakuēs jau vēl kādu laiku, mana māsa nesen izbrauca no Pokrovskas uz Poltavu. (..) Cilvēkiem savas mājas pamest negribas… Te pavadīta visa dzīve, bet pilsēta jau vairs neizskatās kā agrāk. Pamazām arī šī vieta tiek pārvērsta drupu kalnos."
"Šausmas, vienkārši šausmas, kāda jēga šaut pa veikalu… Iznīcināt, izdzīt cilvēkus no šejienes, lai te nekā nebūtu."
Družkivkas pilsēta ir nākamā aiz Kostjantinivkas, kur jau diemžēl atsevišķos pilsētas rajonos ir iegājuši krievu okupanti, un paralēli tam okupācijas karaspēks turpina apšaudīt piefrontes pilsētas. Družkivka no krievu triecieniem cieš katru dienu. Iznīcināts arī pārtikas veikals, kur skaidri ir redzams, ka šeit nav nekādas militārās noliktavas vai kas cits saistīts ar karavīriem. Līdz ar to nekā citādi kā par terorismu pret civiliedzīvotājiem nosaukt nevar.
Cilvēki šeit dzīvo kā uz pulvera mucas, arī laikā, kad TV3 Ziņas atrodas šeit, frontes dunoņa neapstājas. Vietējo izmisums redzams uz sienām. Uzraksti, ka šīs Donbasa pilsētas ir Ukraina un vēstījumi Rietumiem, ka tikai raķetes ir valoda, kādu saprot agresorvalsts Krievija.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
