Katrs piektais iedzīvotājs Latvijā nevar atļauties ikdienas preces, liecina aptauja
Septiņi procenti Latvijas iedzīvotāju pēdējā mēneša laikā lielā vai pat ļoti lielā mērā ir atlikuši vai pavisam atteikušies no ikdienas patēriņa preču iegādes, piemēram, pārtikas un sadzīves precēm. Vēl 15% dažreiz bijuši spiesti tā rīkoties, liecina Norstat dati par laikposmu no 2025. gada jūlija līdz septembrim.
Tuvojas "Black Friday", eksperti prognozē ļoti augstu pieprasījumu — cilvēki cenšas taupīt un gaida atlaides.
Finanšu tehnoloģiju uzņēmuma ESTO dati par Baltijas valstīm demonstrē, ka šogad sagaidāms vēl lielāks pieprasījums pēc modes un dzīvesstila precēm. Pēdējos trīs gados Latvijā un Lietuvā strauji pieaug pirkumu īpatsvars kategorijā "mode un dzīvesstils", un klienti arvien biežāk izvēlas maksāt pa daļām.
"To apstiprina arī Norstat pētījums: pagājušajā mēnesī 32 % iedzīvotāju pilnībā vai daļēji atteikušies no tādu preču kā apģērbs, apavi, personīgās higiēnas preces un mājas aksesuāri iegādes, un tikpat daudzi atzinuši, ka arī nākotnē, visticamāk, nāksies atteikties no šādiem pirkumiem. Citiem vārdiem — cilvēki gaida "Melnās piektdienas" atlaides, lai nopirktu to, ko iepriekš nevarēja atļauties."
Tradicionāli lielākais pieprasījums "Melnajā piektdienā" ir pēc elektronikas, mēbelēm un sadzīves tehnikas.
Saskaņā ar Norstat datiem 43 % Latvijas iedzīvotāju pagājušajā mēnesī atteikušies no elektropreču vai mēbeļu iegādes, un 40 % atzinuši, ka arī nākamajā mēnesī no šiem pirkumiem, visticamāk, nāksies atturēties.
Baltijas iedzīvotāji rīkojas saprātīgi — iepērkas atlaižu periodā un izmanto nomaksas iespējas, lai iegādātos visu nepieciešamo. Šobrīd vidējā pirkuma summa ar "Pay Later" (maksā vēlāk) 30 dienu atlikto maksājumu ir 60 eiro, ar trīs mēnešu nomaksu — 120 eiro, bet ar ilgtermiņa nomaksu (6–60 mēneši) — ap 300 eiro.
Lietuvas iedzīvotāji biežāk izmanto nomaksu dārgākiem pirkumiem (virs 400 eiro) nekā pārējās Baltijas valstīs.
Vidējais pircēja profils Baltijā ir līdzīgs: sieviete vecumā no 25 līdz 39 gadiem ar vidējiem ienākumiem.
Klīniskās psiholoģes Jevgēnijas Jansones padomi: kā neiztērēt vairāk nekā plānots:
Apzināties pirkumus, kas ir pirmais aizsardzības solis pret impulsīviem pirkumiem.
Pirms pirkuma pajautājiet sev: "Kādas emocijas es pērku?" Bieži izvēlamies nevis lietu, bet sajūtu — pārliecību, prieku, piederību. Pārrēķiniet cenu dzīves stundās. Padomājiet, cik stundas jāstrādā, lai nopelnītu šo summu. Vai prece tiešām ir tās vērtas? Uzmanieties ar "latte efektu". Pat nelieli izdevumi (piemēram, kafija par 2,90 € dienā) 10 gadu laikā veido aptuveni 10 000 eiro. Arī spontāni pirkumi izpārdošanās var kļūt "dārgi" ilgtermiņā," teic klīniskā psiholoģe Jevgēnija Jansone.
Viņa iesaka pāris paņēmienus impulsu kontrolei: uz brīdi apstāties, ieelpot, atpūsties, uzvārīt tēju. Izmantot "dažu stundu likumu". Atlikt pirkumu, to pārdomāt. Dzēsiet saglabātos kartes datus — papildu darbība palīdz izvairīties no impulsivitātes.
Pāreja uz pirkumiem ikdienas kategorijās un arvien biežāka nomaksas izmantošana atspoguļo jauno finansiālo realitāti — cilvēki meklē līdzsvaru starp vēlmēm un iespējām. Nomaksa padara iepirkšanos ērtāku, taču prasa apzinātību un finanšu disciplīnu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
