"Ārpus zonas: Arktikas klusumā" septītajā sērijā aust ceturtās dienas rīts. Kāds gulējis tik labi kā vēl nekad, citam miegs bijis bezgala caurs. Taču visiem priekšā viens un tas pats izaicinājums – ceturtā pārgājiena diena, kas parasti ir visgrūtākā. Vai tā būs arī šoreiz?
Ekspedīcijas dalībnieki teltī aizvadījuši četras naktis, bet priekšā vēl tikai divas zem nekad tumsā nenogrimstošajām Svalbāras debesīm. Jau nedaudz jūtams, kā arvien vairāk viņi tuvojas karstai dušai, mīkstam matracim, civilizācijai. Tiesa, iespējams, ērtības maksās sirdsmieru, kas visus pavadījis ceļā.
Slavenības atzīst, ka mobilais telefons un zona patiesībā nemaz nepietrūkst. Ja kaut kas pietrūkst, tad tie ir mīļie cilvēki, kuriem gribas pateikt, ka viss ir kārtībā. Mierinājumu un jaunu spēku gan dalībniekiem dod ģimenes locekļu rakstītās un līdzi dotās vēstules, kas atkausē arī šķietami cietākās sirdis.
Viegli gan nav. Nogurums aug, parādās pirmās sāpes vai jau esošās kļūst spēcīgākas. Katram ir savs grūtums, kas, savukārt, neļauj to likt pāri citu grūtajiem brīžiem, un galu galā katrs dalībnieks ar savu sāpi ir viens pats.
Priekšā brīnišķīga diena – 15 kilometri ainavisku ceļu, kuru galā atkal būs jāšķērso upe. Gājiena laikā dalībnieki arī pievar pāris kilometru līkumiņu, lai sasniegtu varenu ledāju. Ap to laiku arī pienācis brīdis, kad pārgājiens pārvēršas īstā ekspedīcijā, jo par tālāko ceļu pēdējo 25 gadu vēsturē nevienu liecību nav.
Līdz šim dalībnieki nevairās teikt, ka ceturtā diena ir labākā diena. Bet vai tā arī turpināsies?
Septiņas sabiedrībā zināmas personas kopā ar raidījuma vadītāju Kristīni Garklāvu dodas elpu aizraujošā 130 km garā pārgājienā pa nomaļo Svalbāra arhipelāgu Arktikā. Viņus sagaida ledāju upes, tundras plašumi, stāvas klintis un neprognozējami laikapstākļi, bet visu nepieciešamo nāksies nest mugursomās. Šajā skarbajā zemē, kur mājo arī leduslāči, dalībnieki pārbaudīs savas fiziskās un psiholoģiskās izturības robežas, pieredzot patieso atrašanos “ārpus zonas”.
