Šis ir ekspedīcijas vidus, un, kā jau parasti pienākas, šajā laikā uznāk īstais lūzuma punkts. Pārdomas par visu – par sevi, apkārtējiem, par to, kas sāp, un par to, kas dziedē.
Šī ir arī diena, kad ekspedīcijas grupai nākas salikt punktiņus uz i, runājot par plānu, kas gaidāms nākamajās dienās. Gids Valdis Vītoliņš pirms ekspedīcijas bija izstrādājis plānu A un B, bet jau pirmajās pāris dienās prātā un arī uz papīra tapa plāni C un D.
Ekspedīcijas vadītājai Kristīnei Garklāvai un Valdim apspriežoties, nolemts realizēt kādu no nesenākajām gājiena versijām, proti, dalībnieki galu galā dosies aptuveni 90 kilometru garā piedzīvojumā. Taču, lai arī distance sarūk, gan virzoties uz priekšu, gan mainot plānus, tas nebūt nenozīmē, ka arī kļūst vieglāk.
Nogurums kļūst par pastāvīgu pavadoni, un katrs solis prasa arvien vairāk spēka, taču tieši šajos brīžos atklājas īstā izturība – spēja turpināt, kad šķiet, ka visi spēki ir beigušies.
Arktikas klusums liek ieklausīties sevī dziļāk nekā jebkad iepriekš, un šī diena kļūst par pārbaudījumu ne tikai ķermenim, bet arī garam.
Septiņas sabiedrībā zināmas personas kopā ar raidījuma vadītāju Kristīni Garklāvu dodas elpu aizraujošā 130 km garā pārgājienā pa nomaļo Svalbāra arhipelāgu Arktikā. Viņus sagaida ledāju upes, tundras plašumi, stāvas klintis un neprognozējami laikapstākļi, bet visu nepieciešamo nāksies nest mugursomās. Šajā skarbajā zemē, kur mājo arī leduslāči, dalībnieki pārbaudīs savas fiziskās un psiholoģiskās izturības robežas, pieredzot patieso atrašanos “ārpus zonas”.
