Melbārde skaidro, kāpēc valsts prēmiju nesaņems ar zeltu godalgotie paralimpieši Snikus un Apinis
Aizvadītajā nedēļā skaļu paralimpiešu protestu izpelnījās Latvijas Nacionālās sporta padomes lēmums atbalstīt naudas balvu piešķiršanu par izciliem sasniegumiem sportā. Sadalot vairāk nekā 800 000 eiro, tukšā palika paralimpieši Aigars Apinis un Rihards Snikus. TV3 raidījumā "900 sekundes" izglītības un zinātnes ministre situāciju skaidroja, norādot, ka uz visiem sportistiem attiecas identiski kritēriji un ka šogad paralimpieši no valsts jau saņēmuši ap vienu miljonu eiro.
Vaicāta par to, ko ministre var atbildēt Snikum un Apinim, kas priecēja ar augstiem sasniegumiem aizvadītajā sezonā, bet tomēr valsts prēmiju nesaņems, Melbārde norādīja – valsts sportistus atbalsta dažādos veidos. "Mums ir ļoti svarīgi, lai brīžos, kad mēs runājam par prēmiju, tiek piemēroti pilnīgi vienlīdzīga pieeja attiecībā uz visiem sportistiem," viņa akcentēja, skaidrojot radušos situāciju.
Ministru kabinets ir izstrādājis vienotus noteikumus ar vienādiem kritērijiem, pēc kuriem pilnīgi visi sportisti tiek izvērtēti, skaidroja ministre. "Šobrīd mēs runājam par 200 sportistiem, kas tika pieteikti un kuriem šogad bijuši dažāda veida sasniegumi. Kritēriji ir saistīti ar sasnieguma nozīmīgumu, kas tiek vērtēts, ar dalībnieku skaitu, kopējo dalībnieku skaitu un ar valstu skaitu, kas šajās sacensībās piedalījās," sacīja Melbārde. Procesā noskaidrots, ka kritērijiem atbilst 78 sportisti, un tiem tad arī prēmija piešķirta.
IZM vadītāja arī bilda, ka iecerēts Latvijā veidot Sporta fondu, lai valsts vara attālinātos no lēmumu pieņemšanas par prēmijām sportistiem un lai gala lēmumu pieņemtu neatkarīgi eksperti. Ministru kabineta noteikumi gan aizvien būs spēkā.
Atkārtoti taujāta, vai Sporta fonds varētu atrisināt situāciju, kas nupat radusies, neapbalvojot konkrētos paralimpiešus, akcentēja, ka – ministru kabineta noteikumus nedrīkst interpretēt. "Ja mēs sāksim katru kritēriju interpretēt un veidosim uz jebkuru sportistu izņēmumu, tad mēs esam netaisnīgi pret visiem pārējiem sportistiem," tā vērtē Melbārde.
"Mums ir svarīgi, ka mēs sportā sniedzam atbalstu dažādos veidos. Paralimpiešiem, protams, ir ļoti svarīgi, ka valsts sniedz atbalstu. Ja paskatāmies plašāk, tad šogad paralimpiešiem dažādos veidos valsts ir sniegusi atbalstu vairāk nekā 1 miljona eiro apjomā. Aicinu skatīties uz to plašākā kontekstā. Tajā brīdī, kad pieņemam lēmumu par prēmijām, tad lai mēs būtu taisnīgi, vienlīdzīgi un arī tiesiski pret visiem sportistiem, mums ir jāpieturas pie vienādiem kritērijiem."
Balvās iecerēts sportistiem kopumā piešķirt 813 000 eiro par sasniegumiem, kas gūti laikposmā no 2024. gada nogales līdz 2025. gada septembra beigām. Lemts, ka naudu saņems pavisam 78 sportisti un vairāki desmiti treneru un sportistus apkalpojošo darbinieku.
Pavisam prēmēšanai saņemti 170 pieteikumi, 2025. gadā lemts prēmēt krietni šaurāku sporta izcilnieku loku. Kā vēsta sabiedriskais medijs LSM, tad lielākā summa – 28 458 eiro – atvēlēta parasportistei Diānai Krūmiņai. Viņa pasaules čempionātā paravieglatlētikā šķēpa mešanā uzvarēja ar savu sezonā labāko rezultātu. Ar 17 075 eiro prēmēta šķēpmetēja Anete Sietiņa, kura Tokijā izcīnīja sudrabu pasaules čempionātā vieglatlētikā. Tālāk seko naudas izteiksmē mazākas balvas, bet tāpat vērā ņemamas summas.
Tomēr, piemēram, paralimpietis Aigars Apinis pasaules čempionātā izcīnīja zelta godalgu diska mešanā, bet naudas balvu viņam nepiešķīra, jo parasportista medicīniskajā klasē finālā sacentušies sportisti no mazāk nekā desmit valstīm. Tāda paša iemesla dēļ naudas balva atteikta arī pasaules vicečempionam paravieglatlētikā Emīlam Dzilnam. Savukārt parajātnieks Snikus nopelnīja divas zelta godalgas Eiropas čempionātā, bet arī viņa panākums nepieciešamajiem kritērijiem neatbilst.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
