"Vai nu nauda šodien, vai asinis rīt." Tusks brīdina Eiropu par karu, ja netiks rasti līdzekļi Ukrainas atbalstam

Laikā, kad ASV mudina uz ātru vienošanos starp Ukrainu un Krieviju, Eiropas diplomāti un amatpersonas ceturtdienas samitu raksturo kā izšķirošu brīdi Eiropas Savienībai, lai maksimāli izmantotu savu kopējo ietekmi un pierādītu, ka Eiropa joprojām ir aktīvi iesaistīta šajā procesā.

"Vakardienas miers ir zudis. Mums nav laika nodoties nostalģijai. Svarīgi ir tas, kā mēs stājamies pretī šodienai – mēs nevaram atļauties, lai citu pasaules skatījumi mūs definētu," vērš uzmanību Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena.

"Tagad mums ir vienkārša izvēle: vai nu nauda šodien, vai asinis rīt. Un es nerunāju par Ukrainu, es runāju par Eiropu," uzsver Polijas premjers Donalds Tusks.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, kurš piedalījās rīta sesijā, brīdināja par sāpīgu iznākumu, ja līderiem neizdosies vienoties par jaunu ilgtermiņa palīdzības paketi. Tas būs signāls krieviem par Eiropas vājumu un arī iedragās Ukrainas spējas pretoties okupantiem.

"Ja Ukraina šajā pavasarī nesaņems finansējumu, kas nepieciešams mūsu valsts atjaunošanai un citiem prioritārajiem mērķiem, galvenokārt bezpilota lidaparātu ražošanai, ja karš turpināsies – bezpilota lidaparātu ražošana samazināsies vairākas reizes," norāda Zelenskis.

Lai sasniegtu 90 miljardu eiro palīdzības paketes apmēru, ir divi scenāriji: pirmais ir radikāls priekšlikums novirzīt iesaldētos Krievijas Centrālās bankas aktīvus bezprocentu reparāciju aizdevumam Ukrainai, kuru valstij būtu jāatmaksā tikai pēc tam, kad Maskava kompensēs iebrukuma nodarītos zaudējumus.

Otrais risinājums ir kopīga aizņemšanās finanšu tirgos, kā to Eiropas Komisija darīja visu dalībvalstu vārdā kovida pandēmijas laikā. Reparāciju aizdevuma idejai asi iebilst Beļģija – galvenā Krievijas aktīvu turētāja.

Beļģijas premjerministrs Barts de Vēvers saka, ka ir atvērts "kompromisiem", taču uzsvēra, ka attiecībā uz savas valsts finanšu stabilitāti nevar būt nekādas "elastības".

Savukārt kopēja aizņēmuma idejai ir nepieciešama visu Eiropas Savienības valstu vienprātība, un šeit kategoriski iebildumi ir Ungārijai, kuras premjerministrs Viktors Orbāns ir Kremļa vistuvākais sabiedrotais Eiropā. "Jo es nevēlētos redzēt Eiropas Savienību, kas atrodas karā. Naudas piešķiršana nozīmē karu," spriež Orbāns.

Uz samitu devusies arī Latvijas premjere Evika Siliņa (JV), kura uzsver sarežģīto situāciju: "No vienas puses, varētu pieņemt bez Beļģijas, bet tas būtu sarežģīti, arī pēc laika risinājumus preparēt, līderi nav gatavi bez Beļģijas pieņemt (..). Šis ir izšķirošs brīdis mums kā Eiropas līderiem."

Francijas prezidents Emanuels Makrons pirms samita uzsvēra nepieciešamību palīdzēt Ukrainai un bija optimistiski noskaņots, vienlaikus atzīstot, ka diskusijas varētu būt ilgas un sarežģītas.

"Eiropas Komisija ir izvirzījusi vairākas iespējas. Ir uzsāktas svarīgas diskusijas par šo iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanu. Mums jāvieno visi. Mēs atradīsim pozīciju, kas ļaus mums pieņemt lēmumu. Man šī ir šī padomes mērķis. Mums jāsniedz skaidrība Ukrainai. Mums jānodrošina pretestības turpināšanās. Mums jābūt klāt atbalstam, lai veidotu taisnīgu un ilgstošu mieru," pauž Makrons.

Spraiga un neziņas pilna atmosfēra ne tikai Briselē, bet arī otrpus okeānam: nedēļas nogalē ASV sarunvedēji tiksies gan ar Ukrainas, gan Krievijas pārstāvjiem.