Briselē sanākušie Eiropas un NATO ministri, kuru vidū gan nebija ASV pārstāvja Marko Rubio, atkārtoja ierastos un jau iepriekš paustos paziņojumus – ja Krievija nevirzās uz mieru, Eiropai jāpastiprina pretspiediens.
"Mēs redzam, ka Putins nav mainījis savu kursu. Viņš frontē kļūst tikai agresīvāks, un ir acīmredzami, ka viņš nemeklē mieru. Tāpēc mēģinājumi ierobežot Ukrainu būtu nepareizs ceļš. Patiesībā spiediens ir jāpalielina tieši uz Krieviju," uzsver Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Tsahkna.
"Nevienam nevajadzētu mēģināt panākt sarunās to, ko nespēj gūt kaujaslaukā. Taču tieši to cenšas darīt Krievija – tā mēģina mazināt ASV ietekmi pasaulē, sašķelt NATO un panākt to ar tā sauktajām miera sarunām. Ukraina ir pelnījusi mieru – taisnīgu un ilgtspējīgu," norāda Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže (JV).
Ko tas nozīmē praktiski? NATO valstis grasās paātrināt ieroču piegādes un finansiālo palīdzību Ukrainai – īpaši ņemot vērā jau notiekošos un vēl tikai gaidāmos agresorvalsts ziemas uzbrukumus. Dažas dalībvalstis jau ir paziņojušas par jaunām palīdzības pakotnēm simtiem miljonu eiro vērtībā.
"Krievija joprojām pārbauda mūsu spēju atturēt – tā ar lidmašīnām un droniem ir pārkāpusi mūsu gaisa telpu, veikusi sabotāžas un sūtījusi spiegu kuģus mūsu ūdeņos. Šī rīcība ir bezatbildīga un bīstama. Un tā nav tikai Krievija – tā cieši sadarbojas ar Ķīnu, Ziemeļkoreju un Irānu, cenšoties satricināt mūsu sabiedrības, izjaukt globālos noteikumus. Viņi gatavojas ilgstošai konfrontācijai, un mēs atbildam ar spēku, vienotību un apņēmību," norāda NATO ģenerālsekretārs Marks Rute.
Eiropas Savienībā arī panākta vienošanās pakāpeniski atteikties no Krievijas dabasgāzes – pilnīgs imports tiks pārtraukts līdz 2027. gadam, tādējādi izjaucot vienu no galvenajiem ceļiem, kā tiek finansēta Krievijas kara mašinērija. Līdzīgs likumprojekts tiek gatavots arī naftas importa aizliegumam.
Uz sarunu galda vēl arī jaunais un ļoti strīdīgais finansējuma plāns Ukrainai. Komisija piedāvā izmantot Krievijas iesaldētos centrālās bankas aktīvus, lai garantētu 90 miljardu eiro tā sauktā reparāciju aizdevuma Ukrainai. Tā būtu daļa no plāna, kas segt Ukrainas finanšu vajadzības nākamajos divos gados.
"Tā kā spiediens ir vienīgā valoda, uz kuru Kremlis patiešām reaģē, mums tas ir jākāpina. Putina agresijai ir jākļūst dārgākai un šodien piedāvātais risinājums dod mums iespēju to panākt. Mēs piedāvājam nākamo divu gadu laikā segt divas trešdaļas Ukrainas finanšu vajadzību – aptuveni 90 miljardus eiro. Pārējo daļu būtu jānodrošina starptautiskajiem partneriem," teic Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena.
Taču plāns saskāries ar spēcīgu pretestību – galvenokārt no Beļģijas, kur glabājas lielākā daļa šo aktīvu. Beļģu politiķi brīdina par juridisko un finanšu risku un uzskata, ka šāds solis varētu novest pie milzīgām neparedzētām sekām.
"Nav pieņemami izmantot šo naudu un atstāt mūs vienus pašus uzņemties visus riskus. Piedāvātais reparāciju aizdevums nav mūsu izvēlētā pieeja. Ja dalībvalstis tomēr vēlas iet šo ceļu, prasām, lai riski, kas šīs shēmas dēļ gulstas uz Beļģiju, tiktu pilnībā kompensēti. Tas nav nesaprātīgs lūgums – tas ir elementāras taisnīguma jautājums," saka Beļģijas ārlietu ministrs Maksims Prevo.
Ja vienošanos neizdosies panākt, alternatīva varētu būt Eiropas Savienības valstu kopīgs aizņēmums, taču šim variantam jau pretojas citas valstis, tai skaitā, kā jau ierasts, Ungārija.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
