Kad aizsala pat Baltijas jūra: vai aukstas un baltas ziemas aizgājušas uz neatgriešanos?
Reiz ziemas bija tik bargas, ka bērni biezajā sniegā pārvietojās kā pa tuneļiem, bet gaisa temperatūra noslīdēja līdz –20, –30 un pat līdz –40 grādiem. Aizsala ne tikai upes un ezeri, bet arī Baltijas jūra. Lai gan tas izklausās kā pasaka, vēsturiskie meteoroloģiskie dati liecina – 20. gadsimtā aukstas un sniegotas ziemas bija ierasta parādība.
Lietuviešu meteorologs Ģītis Valaika norāda, ka pēdējo patiesi auksto ziemu Lietuva piedzīvoja pirms aptuveni 15 gadiem. Tāpēc arvien biežāk tiek uzdots jautājums – vai drīzumā balti Ziemassvētki kļūs tikpat eksotiski kā sniega vētra. Lai gan vecākā paaudze mēdz apgalvot, ka agrāk katri Ziemassvētki bija balti, meteorologs uzsver: arī agrāk netrūka pelēku svētku, taču mūsdienās tie kļuvuši daudz biežāki.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Iepriekš ziemas parasti bija stabilas – sals turējās līdz pat martam, atkušņi bija reti, un sniega sega pastāvīgi pieauga. Cilvēkiem nācās izrakt ceļus no mājām, bet mazāk staigātās vietās veidojās milzīgas sniega kupenas.
Valaika atgādina, ka daudzi ekstrēmi laikapstākļi padomju laikā tika noklusēti vai minimizēti cenzūras dēļ. Kā piemēru viņš min 1981. gada 29. maija virpuļviesuli Širvintos, kas 15 minūšu laikā nodarīja milzīgus postījumus un nogalināja vienu cilvēku. Plašāki ziņojumi un fotogrāfijas parādījās tikai krietni vēlāk, uzsverot nevis katastrofu, bet gan sabiedrības "veiksmīgo atkopšanos".
Meteorologs secina: Baltijas jūra ir labs aukstuma indikators, un, kamēr ilgstošs sals zem –20 grādiem vairs neturas, par pilnīgu jūras aizsalšanu var runāt vien kā par ļoti retu, gandrīz neticamu iespēju.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
