"Mēs patiesībā esam privileģēti!" Vārtiņam ekspedīcija Svalbārā likusi citādāk ieraudzīt ikdienas mazās lietas

Pēc skarbo Arktikas apstākļu piedzīvošanas Vārtiņš saka – visvairāk pārsteidzis tas, cik ļoti sāk novērtēt pavisam vienkāršas lietas. "Es sāku novērtēt tās mazās lietiņas, kas mums ikdienā ir – dušu, gultu. Ikdienā par to pat neaizdomājies, cik komfortabli mēs dzīvojam," atzīst mūziķis.

Viņš stāsta, ka brīdī, kad kādu laiku nav iespējams ieiet dušā vai izbaudīt siltumu, šīs lietas iegūst pavisam citu vērtību. "Es vakar ilgi stāvēju dušā un vienkārši izbaudīju, kā tek ūdens. Tas ir forši – paskatīties uz ikdienišķām lietām no citas perspektīvas."

Arī rīta rutīna pēc atgriešanās kļuvusi īpaša – silta kafija, brokastis bez steigas un apziņa, ka viss ir rokas stiepiena attālumā. "Nav pulverīšos kafija jātaisa, viss ir gatavs. Tāds mazais prieks par to, cik mēs patiesībā esam privileģēti," viņš saka.

Runājot par pašu ekspedīciju, Kārlis atzīst – tikai tagad, pēc piedzīvotā, viņš īsti saprot, cik daudz šis pārgājiens viņam devis. "Es tikai tagad saprotu, cik daudz tas man ir iedevis. Pirms tam es vienkārši ļāvos – bija cilvēki, kas man palīdzēja noticēt, ka es varu."

Pirms došanās ceļā mūziķi nepameta arī bažas – gan par fizisko slodzi, gan par to, kā viņš jutīsies kolektīvā, gan par dažādiem riskiem. "Es nemelošu – man bija uztraukums par daudzām lietām. Bet tagad, atskatoties, saprotu, cik daudz esmu piedzīvojis."

Vārtiņš atklāj, ka ekspedīcija bijusi ne tikai fizisks, bet arī dziļi emocionāls izaicinājums, kas palīdzējis labāk izprast pašam sevi. "Man ir tāda sajūta, ka es esmu kļuvis daudz vīrišķīgāks, ja tā var teikt. Vērtīgāks pats sev. Emocionāli – ļoti."

Viņš piebilst, ka piedzīvotais joprojām "nosēžas" un atklāsies vēl ar laiku. "Vakar nevarēju aiziet gulēt – visu laiku domāju, cik daudz laba ar mani šajās dienās noticis. Es domāju, ka ar laiku atklāšu vēl dažādas sajūtas, ko viss šis man ir iedevis."