Latvijā turīgākie pelna gandrīz septiņas reizes vairāk nekā trūcīgākie – pieaug ienākumu plaisa

Kā liecina apkopotā statistika – ir krasa ienākumu atšķirība starp turīgākajām un trūcīgākajām mājsaimniecībām. Turīgāko mājsaimniecību ienākumi pērn sasniedza 2 084 eiro uz vienu mājsaimniecības personu mēnesī, bet trūcīgāko mājsaimniecību ienākumi – vien 317 eiro mēnesī.

No visiem reģioniem visaugstākie ienākumi bija Rīgā, kur tie sasniedza 1 135 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī (pašā galvaspilsētā – 1 090 eiro), Zemgalē – 866 eiro un Kurzemē – 816 eiro mēnesī, Vidzemē – 800 eiro mēnesī. Viszemākie ienākumi bija Latgalē – 673 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī.

Visaugstākie ienākumi iedzīvotājiem ar augstāko izglītību un darbspējas vecuma iedzīvotājiem

Pērn mājsaimniecībās, kurās galvenais ienākumu guvējs bija ar augstāko izglītību, ienākumi bija 1 213 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, bet mājsaimniecībās, kurās galvenais ienākumu guvējs bija algotu darbu strādājošais – 1 067 eiro mēnesī. Augsti ienākumi bija arī darbspējas (līdz 64 gadu vecuma) iedzīvotājiem, kuri dzīvo vieni – 1 256 eiro mēnesī.

Savukārt viszemākie ienākumi bija mājsaimniecībās, kurās galvenais ienākumu guvējs bija darba meklējumos, bez darba esoša persona, un ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli bija vien 435 eiro mēnesī. Zemāki ienākumi bijuši arī pensionāru mājsaimniecībām, kuru lielāko daļu ienākumu veidoja pensijas – 625 eiro mēnesī, kā arī mājsaimniecībām, kur galvenā pelnītāja izglītība nebija augstāka par pamatskolas izglītību – 654 eiro mēnesī uz vienu personu mājsaimniecībā.

Pieaug ienākumu plaisa starp trūcīgākajām un turīgākajām mājsaimniecībām

2024. gadā vistrūcīgākajās mājsaimniecībās ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli bija 317 eiro mēnesī, turpretim visturīgākajās mājsaimniecībās – 2 084 eiro mēnesī jeb 6,7 reizes vairāk (2023. gadā – 6,3 reizes). Mājsaimniecībās ar vidējiem ienākumiem tie svārstījās no 569 eiro mēnesī līdz 1 094 eiro mēnesī.

Nabadzības riska slieksnis vienai personai – 699 eiro mēnesī

Pagājušajā gadā, palielinoties mājsaimniecību rīcībā esošajiem ienākumiem, pieauga arī nabadzības riska slieksnis, sasniedzot 699 eiro mēnesī vienas personas mājsaimniecībai (2023. gadā – 641 eiro mēnesī). Mājsaimniecībām ar diviem pieaugušajiem un diviem bērniem līdz 14 gadu vecumam nabadzības riska slieksnis 2024. gadā sasniedza 1 468 eiro mēnesī (2023. gadā – 1 346 eiro mēnesī).

Nabadzības riskam vismazāk pakļauti Rīgas reģionā dzīvojošie, vairāk – Latgales iedzīvotāji

Pērn nabadzības riskam bija pakļauti 404 tūkstoši jeb 22,0 % iedzīvotāju, viņu ienākumi bija zemāki par 699 eiro uz vienu personu mēnesī (2023. gadā – 21,6 % iedzīvotāju).

Vislielākais nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars bija Latgales reģionā (35,8 %), bet vismazākais – Rīgas reģionā (15,6 %), pašā galvaspilsētā – 17,3 %. Vidzemes reģionā nabadzības riskam bija pakļauti 26,8 % iedzīvotāju, Kurzemes – 25,1 % un Zemgales reģionā – 22,8 % iedzīvotāju.

No Latvijas mājsaimniecībām vismazāk nabadzības riskam bija pakļautas mājsaimniecības ar diviem pieaugušajiem un diviem apgādībā esošiem bērniem5 (7,0 %) un mājsaimniecības ar diviem pieaugušajiem un vienu apgādībā esošu bērnu (9,8 %). Savukārt visaugstākais nabadzības risks bija vecākā gadagājuma (65 un vairāk gadi) iedzīvotājiem, kuri dzīvoja vieni (63,2 %).