"Bez papildu finansējuma rehabilitācijas plānu izveidot nevar". Komisija tikai daļēji piekrīt Valsts kontroles kritikai
Sistēmas sadrumstalotība un nevienlīdzīga pieeja – to Valsts kontrole pārmet iestādēm, kas piešķir invaliditātes statusu un sniedz atbalstu cilvēkiem ar invaliditāti. Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) vadītāja Daina Grabe TV3 raidījumā "900 sekundes" norāda, ka tikai daļēji piekrīt revīzijā paustajai kritikai.
Viņa atzīst, ka komisija nosaka invaliditātes statusu un izsniedz atzinumus, kas paver ceļu uz dažādiem pakalpojumiem un pabalstiem, taču turpmāk cilvēka situācijai līdzi neseko. "Ja kas notiek ar cilvēku pēc tam, komisija jau vairs neinteresējas. Tas arī ir tas, ko Valsts kontrole izcēla – nenotiek pietiekama informācijas apmaiņa starp iestādēm, un cilvēks bieži nonāk ķīlnieka pozīcijā," norāda Grabe.
Viņa skaidro, ka komisija šobrīd var sniegt konsultācijas un informāciju par pieejamo atbalstu gan valsts, gan pašvaldību līmenī, tomēr rehabilitācijas vai individuāla "ceļveža" izstrāde cilvēkam ar invaliditāti netiek nodrošināta.
"Rehabilitācijas plānu mēs šobrīd neveidojam – tam vienkārši nepietiek cilvēkresursu. Pie esošās kapacitātes komisija to nevar izdarīt," saka VDEĀVK vadītāja, piebilstot, ka nākotnē tas varētu būt iespējams, ja tiks īstenota invaliditātes noteikšanas reforma un piešķirts papildu finansējums.
Intervijā Grabe uzsver, ka invaliditāte nav diagnoze, bet gan slimību izraisīti funkcionēšanas ierobežojumi. Tomēr pašreizējā sistēma lielā mērā balstās uz grupu noteikšanu, nevis individuālām vajadzībām.
"Invaliditāte nav diagnoze – mēs vērtējam funkcionēšanu. Taču atbalsta pasākumi bieži ir vienādi visiem, pat ja vajadzības atšķiras," viņa atzīst, piekrītot kritikai, ka cilvēkiem ar smagiem ierobežojumiem atbalsts mēdz būt nepietiekams, savukārt tiem, kuri varētu strādāt, trūkst instrumentu integrācijai darba tirgū.
Runājot par birokrātiju un dokumentu apriti, Grabe norāda, ka komisija ir atkarīga no ārstniecības personu sagatavotās informācijas, kas ne vienmēr ir kvalitatīva vai salasāma. Lai situāciju uzlabotu, notiek semināri un tiek veidoti informatīvi materiāli ārstiem.
Vienlaikus viņa pauž cerību, ka Valsts kontroles ieteikumi nekļūs par "atvilktnes dokumentu". "Ir ieteikumi, kas man ļoti patīk, un es ļoti ceru, ka tie pamudinās virzīt lietas uz priekšu. Tas būs atkarīgs gan no politiskās gribas, gan no finansējuma, bet arī no mums pašiem," uzsver Daina Grabe.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
