"Trūcīga atpirkšanās." Valsts kontrolei rūgti secinājumi par valsts atbalstu cilvēkiem ar invaliditāti
Valsts kontroles revīzija izgaismojusi trūkumus atbalsta sistēmā cilvēkiem ar invaliditāti. Pieejamo atbalstu revidenti atzinuši par sadrumstalotu un nevienlīdzīgu. Finansējums lielākoties tiek izlietots invaliditātes pensijām un pabalstiem. Bet novārtā atstāti tādi pakalpojumi kā aprūpe, transports un rehabilitācija, kas palīdz pārvarēt ikdienas grūtības. Valsts kontrole sagatavojusi vairākus ieteikumus, tomēr to ieviešana būs atkarīga no valsts budžeta iespējām.
Pēc invaliditātes statusa saņemšanas tiek atvērti vārti uz sadrumstalotu atbalsta sistēmu, secinājusi Valsts kontrole. Neviena iestāde nevērtē kopumā, kādas ir vajadzības cilvēkiem ar invaliditāti. Un atbalsta saņemšana lielā mērā ir atkarīga no paša cilvēka vai tuvinieku zināšanām, nevis no valsts mērķtiecīgas rīcības.
Revidentu ieskatā, būtiskākās nepilnības ir tieši aprūpes atbalstā. Tas ir grūti administrējams un nepietiekams.
"Apmierināto nav. Cilvēki ar smagu invaliditāti nespēj nodrošināt tādu cieņpilnu eksistenci. Savukārt attiecībā uz cilvēkiem ar mēreniem funkcionēšanas ierobežojumiem nauda netiek iztērēta pietiekami mērķtiecīgi, lai šie cilvēki pārvar savas grūtības un var dzīvot iespēju robežās patstāvīgu un pilnvērtīgu dzīvi. Sanāk tikai tāda trūcīga atpirkšanās. Turpinot kompensēt nevarēšanu, nevis mērķtiecīgas investīcijas, lai cilvēki varētu."
Līdz ar to praksē invaliditātes statuss bieži vien tiek izmantots tikai ienākumu kompensēšanai, nevis, lai varētu saņemt vajadzīgos pakalpojumus. Turklāt atbalsta pieejamība un saturs būtiski atšķiras atkarībā no dzīvesvietas. Tas tāpēc, ka pašvaldības sociālos pakalpojumus piedāvā atbilstoši finanšu iespējām, nevis cilvēku vajadzībām.
"Tagad ir pieņemti likuma grozījumi un pieņemts vienots minimālais sociālo pakalpojumu grozs. Bet tas ir vienots tikai tajā, ka nosaukums ir vienāds. Bet saturs ir pilnīgi atšķirīgs. Piemēram, smagākajam aprūpes līmenim stundu skaits var atšķirties. Vienā pašvaldībā desmit stundas nedēļā, bet blakus pašvaldībā – 35. (TV3: Ko apmaksā?) Jā, kas ir pieejamas."
Lai novērstu nevienlīdzību atbalsta piešķiršanā un panāktu, ka tas ir pieejams atbilstoši cilvēku faktiskajām vajadzībām, kā arī lai ieviestu citus uzlabojumus, Valsts kontrole Labklājības ministrijai sniegusi deviņus ieteikumus. Taču, kā norāda ministrijā, bez papildu finansējuma tos nebūs iespējams ieviest pilnā apmērā vai arī nevarēs īstenot revidentu noteiktajā termiņā.
"Tā ir tā ambīcija, par ko es runāju. Valsts kontrolei liekas, ka to varētu izdarīt ātrāk. Tad mēs redzam, ka prioritāro pasākumu ietvaros un budžeta līdzekļu piešķīruma ietvaros mūsu iespējas būs ierobežotākas. Priekšlikumus mēs sniegsim, pieteikumus mēs gatavosim. Taču dažās vietās mēs esam reālāki un saprotam, kādā termiņā ir jāpieprasa finansējums, jāsagatavo izmaiņas, lai pēc tam "x" gadā to varētu ieviest."
Latvijā dzīvo ap 220 tūkstošiem cilvēku ar invaliditāti. Viņu atbalstam un invaliditātes ekspertīzēm gadā atvēlēts vairāk par vienu miljardu eiro.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
