Lietuvieši ir nekaunīgāki un netiecas būt pirmrindnieki – jaunā LTRK vadītāja mudina ņemt piemēru

Zariņa norāda, ka ekonomikas vājo sniegumu ietekmējusi vairāku krīžu ķēde – Covid-19 pandēmija, karš Ukrainā un enerģētikas krīze. Šajos apstākļos uzņēmēji kļuvuši piesardzīgāki un atturīgāki investīcijās. "Uzņēmumi ir piesardzīgi par nākotni, un tas ietekmē to, cik aktīvi viņi attīstās. To nav veicinājuši arī politiskā līmenī nepieņemti vai novilcināti lēmumi," skaidro LTRK vadītāja.

Salīdzinot Latviju ar Lietuvu, Zariņa uzsver atšķirīgu pieeju risku uzņemšanā un regulējumu ieviešanā. "Lietuva ir gatavāka uzņemties riskus, viņi nebaidās pretstāvēt Eiropas prasībām un nav pirmrindnieki visu regulējumu ieviešanā," viņa saka. Savukārt Latvijā uzņēmējdarbības vide bieži vien esot ierobežojoša. "Ja vide vairāk soda un "krata ar pirkstu", nevis veicina ambīcijas, uzņēmēji neiet tik drosmīgi uz priekšu," piebilst Zariņa.

Kritisku vērtējumu uzņēmēju vidū izpelnījies arī valsts budžeta veidošanas process. Zariņa norāda, ka politiķi nav pietiekami ieklausījušies aicinājumos samazināt izdevumus un vairāk fokusēties uz investīcijām izaugsmē.

"150 miljonu eiro ietaupījums būtībā ir nekas. Uzņēmēji uz to skatās kritiski, jo tieši uzņēmumi rada vērtību un naudu valsts budžetam – tā nerodas tukšā vietā," uzsver LTRK valdes priekšsēdētāja.

Runājot par nākotni, Zariņa saglabā piesardzīgu optimismu. Viņa atzīst, ka pārtikas cenu samazināšanas memorands nav devis strauju rezultātu, tomēr pats sadarbības fakts vērtējams pozitīvi.

"Cenas neveidojas vakuumā – tās ietekmē enerģija, darbaspēka izmaksas un piegādes ķēdes. Mēs nemetām plinti krūmos un turpināsim strādāt," viņa saka. LTRK cer, ka šis gads var nest pakāpeniskas pozitīvas pārmaiņas, ja tiks mazināta birokrātija un radīta uzņēmējdarbībai labvēlīgāka vide.