Kultūrkapitāla fonds par Rēzeknes mēra ideju pārdalīt "Goram" piešķirto finansējumu: naudas sadale atrodas ārpus politiķu rokām
Valstij ir jāpārņem Latgales vēstniecība "Gors" savā pārziņā – tā pēc ceturtdien notikušās tikšanās ar kultūras ministri paziņoja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Viņš pats grasās ar Ministru prezidenti un VARAM ministru pārrunāt, kas jādara, lai valsts iesaistītos un nepieļautu koncertzāles darba ietekmēšanu. Par "Gora" likteni diskutē jau vairāk nekā mēnesi. Rēzeknes dome paziņoja, ka koncertzāle tai izmaksā par daudz un tajā jāatskaņo plašākai sabiedrībai interesants repertuārs.
Latgales vēstniecība "Gors" atklāta pirms 12 gadiem. Tā tapusi kā daļa Kultūras ministrijas iniciatīvas par reģionālā un nacionālā līmeņa koncertzāļu tīkla izveidi, kura mērķis ir iedzīvotājiem ārpus Rīgas padarīt pieejamāku profesionālo mākslu.
Skaistajā ēkā notiek koncerti un teātru izrādes, izstādes un konferences. Kopš dibināšanas pasākumus tur apmeklējuši apmēram 1,8 miljoni cilvēku.
"Tieši decembrī "Gors" veica aptauju ar ļoti lielu atsaucību. Aptauja tika noslēgta ātrāk nekā iecerēts, jo jau sākās šī tāda publiskā viļņošanās, lai būtu tādi daudzmaz patiesi aptaujas rezultāti. Vairāk nekā 8000 ir piedalījušies un 90% saka, ka programma ir laba. Mēs saņemam arī dažādus komentārus un ieteikumus. Visiem labs nebūsi, bet teikt, ka nevarat atrast neko savai sirdij "Gorā", tam gan es nevarētu piekrist. […] Kultūrā mēs esam vienmēr tādi…mums ir jāizdabā apmeklētājiem, jāizdabā dibinātājiem, jāatrod šis kopsaucējs."
Koncertzāle pieder pašvaldībai, kas katru gadu lemj par dotācijas lielumu. Piemēram, pērn tie bija nepilni 750 000 eiro, kas ir aptuveni trešdaļa no koncertzāles ieņēmumiem. Lemjot par šo gadu, Rēzeknes domē parādījās ideja, ka koncertzāli varētu pārdot.
Rēzeknes domes priekšsēdētājs ieceri mainīt pārvaldību Latgales koncertzālei "Gors’pamatoja ar rudenī veikto auditu. Lai gan tajā izvērtēti trīs iespējami pārvaldības modeļi, pēc sabiedrības spiediena pašvaldība tagad tā maiņu vairs neizskata.
Koncertzāle piedr pašvaldībai, bet to kopš atvēršanas pārvalda SIA "Austrumlatvija koncertzāle". Kultūras iestādes darbību finansē Rēzeknes dome, Valsts kultūrkapitāla fonds un kaut ko tā nopelna no biļešu pārdošanas.
Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs izveidoja darba grupu, kurai bija jāanalizē trīs iespējami "Gora" pārvaldības modeļi – saglabāt esošo, izveidot pašvaldības padotības iestādi vai nodot to privātajam investoram. Opozīcijas deputāti baidījās, ka tā ir tikai formalitāte un koncertzāles liktenis jau ir izlemts – tā nonāks privātā investora rokās.
"Darba grupā, kurā es biju ieradusies, ieradās arī domes priekšsēdētājs, kurš nav šajā darba grupā, un viņam bija direktīvs uzstādījums, ka darba grupa ir tikai tehnisks ierocis, lai šobrīd lemtu par to, ka ir jānodod privātajam nomniekam. […] Es uzdevu jautājumus, vai ir skaidrs, kurš būtu šis privātais investors, šādas atbildes nesekoja. Domes viedoklis bija mēģināt, ja nu izdosies. Ja neizdodas, mēs skatāmies tālāk, "Gors" paliek kā kapitālsabiedrība vai kā budžeta iestāde."
Auditā, uz kura secinājumiem balstās Rēzeknes domes lēmumi, secināts, ka no pašvaldības tā prasa par daudz. "Gora" apsaimniekotāju ienākumi samazinājušies par gandrīz 5,4%, tas liecinot, ka jāmaina koncertzāles vadība. Tas bija negaidīts lēmums Diānai Zirniņai, kura vada tās darbību kopš atklāšanas.
"Privātais bizness nav nekas slikts, jautājums ir – ko tas nozīmē kultūras sektoram? Tas, ko es uzreiz liku pretī, ka var atdot vienam privātam spēlētājam, bet tur ir ļoti daudz risku. Ir jādomā, kas notiek ar māju, kad privātais spēlētājs grib izstāties. […] Otrs ir tas, ka mums, Latgales vēstniecībai "Gors", 2025.gadā vairāk nekā 60 skatuves notikumus rīkoja vairāk nekā 30 dažādi producenti, un tad vēl ir konferenču un semināru sektorā, kur, man liekas, bija 40 pāri. Respektīvi, nav tā, ka šis ir tikai vienam, tieši otrādi, tas to konkurenci izkliedē un dara to ēku pieejamu visiem."
"(NP: Kas šajā auditā ir tāds, kāpēc dome negrib, lai to redz publiski?)
Tas ir pašvaldības lēmums. Mēs uzskatām, ka nav obligāti zināt visai sabiedrībai par audita rezultātiem tādā… tik sīki, kā tas ir auditā, izteikts. Pamata secinājumus mēs izklāstījām, bet kas ir vairāk, nu tas varbūt ir arī komercnoslēpums."
"Nekā personīga" rīcībā ir audita ziņojums. Tajā apkopota 21 rekomendācija, kas adresētas ne tikai koncertzālei, bet arī pašvaldībai kā īpašniekam. Piemēram, dome nevērtē "Gora" darbības kvalitāti un nav definējusi mērķus un kritērijus, pēc kuriem spriest, cik labi "Gors" strādā.
Diāna Zirniņa apkopoja audita rekomendācijas un gada nogalē iesūtīja pašvaldībai progresa ziņojumu. Koncertzāle pakāpeniski sāka automatizētās grāmatvedības sistēmas ieviešanu, izstrādāja plānu zaudējumu mazināšana, sāka izdevumu aprēķina metodes pārskatīšanu. Taču dienu vēlāk viņu no amata atcēla.
"Ir paredzēts neuzticības izteikšana.
(NP: Bet kāpēc neuzticības izteikšana? Viņa pavadīja amatā ļoti ilgu laiku. Kas radīja viņas darbībā neuzticību?)
Tas jau ir jautājums laikam izpilddirektorei, kāpēc neuzticības izteikšana.
(NP: Jūs tas neuztrauc, kāpēc pēkšņi neuzticas viņai?)
Es domāju, ka pienācis laiks tomēr vadību mainīt, par cik rezultāti nav apmierinoši, manuprāt. Ar to pilnīgi pietiek."
Šonedēļ Rēzeknes domē par "Gora" nākotni runāt ieradās kultūras ministre Agnese Lāce. Tikšanās aizritēja saspringtā gaisotnē – ministre mēram pārmeta, ka viņš neizprot: šādu kultūras iestāžu uzdevums nav tikai pelnīt. Savukārt pašvaldības galva kritizēja valdības kūtro iesaisti koncertzāles jautājuma risināšanā.
Bartaševičs īpaši pievērsās koncertzāles programmai, sakot, ka daļa no pasākumiem ir slikti apmeklēti. Par Valsts Kultūrkpatiālfonda naudu – par 245 000 eiro "Gorā" pērn sarīkoja 39 teātra un baleta izrādes, simfonisko orķestru koncertus, izstādes. Apkopjumā kā vērtēšanas kritērijs izmantota tikai apmeklētība un ieņēmumi no biļetēm, nevērtējot kultūras pieejamības uzdevumu.
"Pieņemsim, lielajā zālē "Vientuļās planētas sala" ir 75 cilvēki. Mēs tērējam tūkstošus, valsts tērē tūkstošus, "Gors" uztur visas tās telpas, lai uz pasākumu, kur var piedalīties 1000 cilvēku, atnāktu 75, tur vēl vairāki citi pasākumi. […]"
"Es mazu repliku par to pašu "Vientuļās planētas salu". Ne visi pasākumi notiek lielajā zālē pilnajā lielajā zālē. Konkrēti "Vientuļās planētas sala" bija izrāde, kas notika lielās zāles skatuvē. Tikai skatuvē. Tas ir tāds formāts. Viena aktiera teātris un formāts ir kamerizrāde. […] Mums ir sava kalkulācija, ja mēs aprēķinām biļetes cenu un saliekam kopā Kultūrkapitāla fondu un savas iespējas, mēs vienmēr izrēķinām šo savu modeli, vai mums būs 60% zāles piepildījums, vai mēs piepildīsim tā kā Elīnai Garančai – pilnu zāli."
"Jūsu šis mēģinājums iet vienkārši cauri šādiem skaitļiem, bez iedziļināšanās par to, kā ir plānots pasākums, kas ir ņemts vērā, ko Rupaines kundze jau teica, tas vēlreiz atspoguļo, ka jūs neizprotat, kā strādā kultūras institūcija."
Koncertzāles veiktajā aptaujā no 8000 respondentu 90% programmu vērtēja kā apmierinošu, taču pašvaldības galva norāda, ka saņēmis iedzīvotāju sūdzības, ka notiek par maz, piemēram, tādu uzvedumu kā balets "Riekstkodis", tāpēc viņš grib Kultūrkapitāla fonda piešķirtos līdzekļus – 240 000 eiro iztērēt 40 projektu īstenošanai – izmantot populārākai kultūrai.
"Mans piedāvājums pārcelt KKF finansējumu uz vairāk pieprasītiem pasākumiem, un darīt to jau tagad, faktiski plānojot 2026. gada grafiku."
"Juridiski, likumiski, organizatoriski un visādi citādi tas vienkārši nav iespējams. Tas tiešām liecina, ka cilvēks, vienalga kādu motīvu vadīts, īsti nepārzina struktūru, pēc kādas funkcionē Kultūrkapitālfonds, kurš, protams, ir tiešā veidā saistīts ar valsts finansējumu. Tajā pašā laikā tā sadale atrodas ārpus politiķu kontroles un rokām. Tādēļ ir Kultūrkapitāla fonda padome, ir nozaru komisijas, un tādēļ tās regulāri rotē un mainās, lai šo neatkarību visiem veidiem saglabātu."
Finansējumu piešķir konkrētu projektu īstenošanai. Kultūrkapitāla fonds vērtē māksliniecisko kvalitāti un vai šādu projektu var izveidot bez valsts atbalsta. Valsts Kultūrkapitālfonda padomes priekšsēdētāja Ieva Struka skaidro, ka programmas mērķis nav atbalstīt komerciāli izdevīgus uzvedumus.
"Jebkurā kultūras institūcijā populārie un pieprasītie notikumi ir tie, kuri spēj sevi atpelnīt. Nav nepieciešama papildu dotācija populāriem un ļoti labi apmeklētiem notikumiem, ko mēs varētu tiešām saukt par visplašākajām gaumēm un auditorijām mērķētiem notikumiem."
Asā vārdu apmaiņa starp kultūras ministri Lāci un mēru Bartaševiču Rēzeknē noslēdzās bez rezultāta. Koncertzāles pārdošanu vairs neizskata, bet repertuāru, visdrīzāk, nāksies mainīt.
Savs redzējums par koncertzāles nākotni līdz janvāra beigām valdībai jāiesniedz arī Kultūras ministrijai. Valsts prezidents šonedēļ paziņoja, ka "Goru" būtu jāpārņem valsts pārziņā.
"Tā kā šis ir jautājums par sabiedrības noturību, drošību, par Latgales stiprināšanu, par latgaliskās un latviskās kultūrvietas stiprināšanu šeit Rēzeknē, tam finansējums ir jārod."
Piektdien, 9. janvārī, Rēzeknes dome paziņoja, ka pagaidām ir apturēts darbs arī pie jauna deleģējuma līguma ar koncertzāli, un pašvaldība aicināšot citas Latgales vietvaras iesaistīties "Gors" uzturēšanā. Opozīcijas deputāte raidījumam uzsvēra, ka arī viņas ieskatā labākais risinājums būtu, ja Goru pārņemtu valsts.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
