Kāda nākotne sagaida koncertzāli "Gors"? Rēzeknes dome vēlas pasākumus, kas esot saprotami vietējai auditorijai

Kopš atklāšanas 2013. gadā "Gors" ir kļuvis par vienu no zināmākajām Rēzeknes vizītkartēm. Koncertus, teātra izrādes vai citus pasākumus šeit bauda ne tikai vietējie, bet arī viesi no blakus novadiem un tālākiem Latvijas reģioniem. Taču pilsētas dome ar koncertzāles darbu apmierināta nav.

Šobrīd pašvaldības dienaskārtībā ir daudzi jautājumi, kas saistās ar koncertzāles nākotni. Pēc pašvaldības pasūtītā audita tiek vērtēti vairāki iespējamie koncertzāles reorganizācijas modeļi, un tai skaitā netiek izslēgta arī iespēja "Gora" telpas iznomāt, lai pasākumus koncertzālē rīkotu nevis pašvaldības dibināts, bet gan privātais uzņēmums.

"Pašvaldība ņem vērā arī konkurences padomes un Valsts kontroles ieteikumus, ka ir arvien mazāk jāiesaistās kapitālsabiedrību jomās, kur privātais ir sevi pierādījis kā labu profesionālu darītāju. Tas ir viens no scenārijiem. Un tiešām vēlreiz uzsveru – pašvaldība šobrīd strādā pie risinājumu meklēšanas. Negribētu tagad nosliekties par labu vienam, otram vai trešajam," klāsta Rēzeknes domes izpilddirektora vietniece Iveta Cipruse.

Scenāriju tiešām ir vairāki, tostarp iecere "Goru" pārveidot no pašvaldības kapitālsabiedrības par pašvaldības iestādi. Taču domes opozīcija ir kritiska, sakot, ka Aleksandra Bartaševiča vadītajā Rēzeknē, kur nereti lēmumi tiek pieņemti bez reālas sabiedrības iesaistes, arī šis gadījums tam līdzinās.

"Darba grupā nav priekšsēdētāja, un šajā pēdējā darba grupā, kurā es piedalījos, viņš pateica, ka mums ir viens scenārijs – mēs ejam uz šo scenāriju, un tas bija norādīts ļoti tieši. Un darba grupa ir tikai tehnisks izpildītājs, kas gatavo prasībās izsolei, kas gatavo nolikumus un novērtē "Gora" ēku. Un pārējie tikai tad, ja privātais nepiesakās uz šīm tiesību nomām," vērš uzmanību Rēzeknes domes deputāte Ināra Groce, kas ievēlēta no LZP, LRA un JKP saraksta.

Bet kādēļ vispār šāda diskusijas sākusies? Tam par pamatu ir vietvaras pasūtīts audits, kurā atklājušās neskaidrības par domes dotācijām koncertzāles darbam, tai skaitā to, ka daudzi "Gorā" rīkoties pasākumi nespējot nosegt izmaksas, tātad faktiski to norise tiek finansēta no pašvaldības naudas. Tādēļ vietvarā uzskata, ka ir kaut kas jāmaina, lai samazinātu tās tēriņus.

"Gora" vadītāja Diāna Zirniņa gan komentēt audita secināto un izskanējušo, ka koncertzāli varētu nodot privātās rokās, nebija gatava, norādot, ka ar medijiem runas vien tad, kad darbu būs noslēgusi domē izveidota darba grupa, kurā šobrīd spriež par koncertzāles nākotni.

Tomēr līdzās reorganizācijai šobrīd Rēzeknē tiek spriests arī par to, cik piemērots ir "Gora" repertuārs. Vietvarā uzskata, ka "Goram" būtu vairāk jādomā par tādiem pasākumiem, kuri ir vairāk saprotami vietējai auditorijai un nodrošinātu būtisku pašu ieņēmumu pieaugumu.

"Pašvaldības iedzīvotāji, blakus novadu iedzīvotāji labprāt brauc uz blakus novada koncertiem, to pašvaldība nevar nedzirdēt un nesaklausīt. Mums ir jāuzklausa arī un jāņem vērā informācija, kas ir "Facebook", "Instagram", šie viedokļi būtu jāņem vērā. Tāpēc ir šīs diskusijas šobrīd. Mēs tiešām meklējam to sadarbības formu, kas apmierinātu gan iedzīvotājus, gan varbūt politisko varu un nebūtu pretrunā šiem koncertzāles uzstādījumiem, kad koncertzāles ideja tika iedibināta," saka Cipruse.

Vēstis no Rēzeknes ir sasniegušas arī Rīgu – Kultūras ministriju. Tur ar bažām uztver ieceri samazināt augstvērtīgu kultūras norišu skaitu "Gorā", uzsverot, ka tieši ar šādu mērķi pirms vairāk nekā desmit gadiem Rēzeknē tika uzbūvēta koncertzāle.

"Brīdī, kad Rēzeknes pašvaldība rakstīja pieteikumu Eiropas Savienības fondu finansējumam, pati apņēmās un izvirzīja mērķi nodrošināt augstvērtīgu kultūras saturu Latgales reģiona iedzīvotājiem. Un tieši tāpēc "Gors" tika uzbūvēts, ieguldot 8,4 miljonus publiskā finansējuma, "Gors" tika uzbūvēts tieši Rēzeknē," norāda Kultūras ministrijas valsts sekretāres vietniece kultūrpolitikas jautājumos Baiba Mūrniece.

Tāpat Kultūras ministrijas paspārnē esošā Mūzikas padome ir aicinājusi arī viņus iekļaut darba grupā, kurā vērtē "Gora" nākotnes pārvaldības formu, uzsverot, ka šī koncertzāle ir svarīga ne tikai Rēzeknei un Latgalei, bet visai Latvijai.