Irānā varētu būt nogalināti jau gandrīz 2000 protestētāju. Tramps sola, ka palīdzība ir ceļā

Saskaņā ar ASV bāzētās organizācijas "Human Rights Activists News Agency" datiem, pēdējo nedaudz vairāk nekā divu nedēļu laikā Irānas protestos nogalināti vismaz 1850 demonstrantu, bet tūkstošiem cilvēku aizturēti.

Cilvēktiesību organizācijas ziņo, ka drošības spēki izmanto kaujas munīciju, veic masveida arestus. Daļai aizturēto draud nāvessods – pakāršana.

Cenšoties apturēt informācijas izplatīšanos ārpus valsts, varasiestādes joprojām ir bloķējušas internetu, tostarp ierobežojušas arī satelītinterneta Starlink darbību. Tomēr sociālajos medijos redzami video ar degošām ēkām, pārpildītiem morgiem un ģimenēm, kas izmisīgi meklē pazudušos tuviniekus. ANO norāda, ka Irāna rupji pārkāpj starptautiskās cilvēktiesības, izmantojot rupju spēku pret civiliedzīvotājiem un draudot ar valsts atbalstītiem nāvessodiem.

"Demonstrantu nogalināšana ir nekavējoties jāpārtrauc. Protestētāju apzīmēšana par "teroristiem", lai attaisnotu vardarbību pret viņiem, nav pieļaujama. Mēs aicinām Irānas varasiestādes nekavējoties izbeigt visas vardarbības un represiju formas pret miermīlīgiem protestētājiem un pilnībā atjaunot piekļuvi internetam un telekomunikāciju pakalpojumiem," pauž ANO Cilvēktiesību biroja pārstāvis Džeremijs Lorenss.

Šī krīze raisa arvien asāku starptautisko reakciju. ASV prezidents Donalds Tramps atcēlis visas plānotās tikšanās ar Irānas amatpersonām un publiski uzrunājis protestētājus, solot – Palīdzība ir ceļā. Vienlaikus Baltā nama saimnieks paziņojis par 25cu procentu tarifiem valstīm, kas sadarbojas ar Irānu, lai vēl vairāk pastiprinātu ekonomisko spiedienu uz Teherānu.

"Diplomātija prezidentam vienmēr ir pirmā izvēle. Viņš jau vakar uzsvēra, ka publiskie Irānas režīma paziņojumi būtiski atšķiras no vēstījumiem, ko ASV administrācija saņem aiz slēgtām durvīm un prezidents ir ieinteresēts šos signālus rūpīgi izvērtēt. Taču vienlaikus viņš ir skaidri apliecinājis, ka nepieciešamības gadījumā nevilcināsies izmantot arī militāras iespējas. Un Irāna to apzinās ļoti labi," norāda Baltā nama preses sekretāre Kerolaina Levita.

Tramps kopā ar nacionālās drošības komandu šobrīd apsver nākamos soļus. ASV amatpersonas atzīst, ka gaisa triecienu iespēja tiek nopietni izskatīta, taču galīgais lēmums vēl nav pieņemts. Irānas vadība savukārt brīdina, ka jebkura ārēja militāra rīcība izraisīs prettriecienu.

"Mēs esam gatavi jebkuram iespējamam scenārijam. Ja ASV vai Izraēla vēlēsies vēlreiz izmēģināt militāru konfrontāciju, ko tās jau reiz mēģināja un kurā cieta neveiksmi, mēs būsim gatavi. Turklāt kopš pēdējā kara mūsu sagatavotība ir kļuvusi vēl augstāka – gan spēju kvalitātes, gan apjoma ziņā," saka Irānas ārlietu ministrs Abass Aragči.

Lai arī šie protesti, pēc to mēroga un sekām, ir vieni no nopietnākajiem satricinājumiem ajatollu teokrātiskajam režīmam, kopš tā izveides, pagaidām plaisas valsts politiskajā elitē nav manāmas.