Kāpēc irāņi protestē un ko tas nozīmē režīmam?

ASV prezidents Donalds Tramps ir draudējis iesaistīties militāri, ja Irānas drošības spēki atbildēs ar spēku. Savukārt augstākais līderis ajatollāhs Ali Khamenei aicinājis Trampu "skatīties uz savu valsti" un vainojis ASV protestu ierosināšanā.

Protestu iemesls: inflācija un ekonomiskās grūtības

Protesti sākās Teherānas tirgos, kā reakcija uz strauju inflāciju, bet drīz izplatījās visā valstī un pārauga plašākos protesta gājienos pret režīmu. Pēdējās nedēļas laikā būtiski palielinājās pamata pārtikas produktu cenas – eļļas un vistas cenas strauji kāpa uz augšu, un dažas preces pilnībā pazuda no veikalu plauktiem.

Situāciju pasliktināja centrālās bankas lēmums izbeigt programmu, kas tirgotājiem ļāva iegādāties lētākus ASV dolārus. Tas lika veikaliem palielināt cenas vai slēgt durvis, izraisot protesta vilni.

Tirgotāji, kas tradicionāli bijuši lojāli režīmam, šoreiz kļuva par protesta iniciatoriem – tas ir nozīmīgs pavērsiens Irānas politiskajā vēsturē.

Protestu mērogs un vardarbība

Pēdējās demonstrācijas ir lielākās kopš 2022. gada, kad 22 gadus vecās Mahsas Aminī nāve reliģiskās policijas aizturēšanas laikā izraisīja plašos "Sieviete, dzīvība, brīvība" protestus.

Līdz šim protestos piedalījušies cilvēki vairāk nekā 100 pilsētās, ieskaitot Irānas rietumu provinces Ilamu un Lorestanu, kur etniskā daudzveidība un nabadzība padarījušas tās par nemierīgu karstuma punktu.

Norvēģijā bāzētā organizācija Iran Human Rights ziņoja, ka protestos gājuši bojā vismaz 45 cilvēki, tostarp astoņi bērni, vairāk nekā 2 000 ir arestēti, un simti cietuši. Irānas valsts mediji ziņoja par atsevišķiem nāves gadījumiem, bet kopējais skaits nav publiski apstiprināts.

Tirgu loma protestos

Tirgu tirgotāji Irānā vēsturē spēlējuši nozīmīgu politisku lomu, tostarp palīdzot 1979. gada Islāma revolūcijas laikā gāzt šahu. Šoreiz tieši ekonomiskās grūtības lika viņiem iesaistīties protestos, kas pārauga nāvējošos nemieros.

Eksperti uzsver, ka šīs demonstrācijas var novest pie būtiskām izmaiņām Irānas politikā. Sanams Vakils no Chatham House uzsver, ka protesti, neatkarīgi no iznākuma, vēl vairāk vājinās režīma leģitimitāti.

Politiskā krīze un nākotnes iespējas

Masuds Pezeškians, 2024. gada prezidenta vēlēšanu uzvarētājs, ierobežotas varas dēļ nespēj risināt krīzi patstāvīgi. Khamenei kontrolē visas galvenās valsts lietas. Valsts drošības spēki jau ir brīdinājuši, ka valdības saglabāšana ir viņu "sarkanā līnija."

Politikas eksperti uzsver, ka Irānas režīmam ir tikai viens efektīvs instruments – spēks un piespiešana, taču sabiedrība arvien vairāk zaudē uzticību valsts vadībai. Protestu nozīme un to ilgums liecina par būtisku spriedzi, kas var mainīt Irānas nākotni.