Svētdien, 11. janvārī, Irānā protestētāji pārpludinājuši valsts galvaspilsētas ielas. Tāda pati situācija arī otrajā lielākajā valsts pilsētā, bojāgājuši kopumā 116 civiliedzīvotāji, vēsta ziņu aģentūra "Associated Press".
Valsts mēroga protesti sākušies, lai apstrīdētu Irānas pastāvošo varu. Savukārt protestu norises vērtēšana ārpus Irānas kļūst arvien sarežģītāka, jo valstī pārtraukta interneta un telefona līniju darbība. Pieaudzis arī protestos bojāgājušo skaits, 2600 cilvēki ir aizturēti, tā liecina ASV bāzētās cilvēktiesību aktīvistu ziņu aģentūras dati.
Tikmēr Irānas parlamenta spīkers Mohammads Bagers Galibafs brīdinājis, ka ASV armija un Izraēla Irānai būs "leģitīmi mērķi", ja Amerika uzbruks Islāma republikai, kā to jau piedraudējis prezidents Donalds Tramps.
Ārvalstīs dzīvojošie bažījas, ka pārrāvums informācijas apraidē iedrošina Irānas drošības dienestus sākt asiņainas represijas neskatoties uz Trampa brīdinājumiem par to, ka viņš gatavs uzbrukt Islāma republikai, lai aizsargātu miermīlīgos demonstrantus.
Tramps paudis atbalstu protestētājiem. Viņš sociālajos tīkos, ka "Irāna tiecas pēc Brīvības, iespējams, vairāk nekā jebkad. ASV ir gatava palīdzēt!!!"
Laikraksti "The New York Times" un "Wall Street Journal", atsaucoties uz anonīmām ASV amatpersonām, sestdienas, 10. janvāra, vakarā paziņoja, ka Trampam ir iespējas īstenot militāru uzbrukumu Irānai, taču viņš nav pieņēmis galīgo lēmumu.
Irānas valsts televīzijā tiešraidē valsts parlamenta spīkers Galibafs pateicās policijai un Irānas paramilitārajai gvardei. "Irānas iedzīvotājiem jāzina, ka mēs pret viņiem izturēsimies stingri, sodīsim tos, kuri tiks arestēti," sacīja Galibafs . Viņš arī draudēja Izraēlai un ASV armijai ar preventīviem triecieniem. Galibafs sacīja – ja notiks uzbrukums Irānai, tad par leģitīmiem mērķiem kļūs Amerikas militārie centri, bāzes un kuģi.
Iespējams, ar "Starlink" palīdzību nosūtītie tiešsaistes video no Irānas redzama demonstrantu pulcēšanās Teherānas ziemeļu, Punakas rajonā. Iespējams, ka tur varas iestādes slēgušas ielas, jo protestētāji gaisā vēcina mobilo tālruņus ar ieslēgtu gaismu. Protestētāji sita pa metālu.
Citos videoierakstos it kā redzami demonstranti, kas miermīlīgi soļo pa ielu, bet citi uz ielas signalizē ar automašīnu taurēm.
Cilvēktiesību aktīvistu ziņu aģentūra vēsta, ka protestētāju aktivitātes galvaspilsētā lielākoties izkliedētas, īslaicīgas, to lokācija mainīga. Visticamāk, situācija ir šāda, reaģējot uz drošības spēku skaitliski lielo klātbūtni. Tiek arī ziņots par virs galvas lidojošiem droniem, kas veic novērošanu. Ziņots par drošības spēku aktivitāti ap protesta vietām.
Mešhedā, Irānas otrajā lielākajā pilsētā, kas ir apmēram 725 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no Teherānas, iegūti video kadri, kur, iespējams, notikusi protestētāju konfrontācija ar drošības spēkiem. Uz ielas redzami liesmojoši gruveši un liesmojoši atkritumu konteineri, kas bloķēja ceļu. Mešhedā atrodas Rezes svētnīca, šītu islāma svētvieta, tur notiekošie protesti ir ārkārtīgi zīmīgi valsts teokrātijai.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Iespējams, protesti arī notiek Kermānā, ap 800 kilometru attālumā no Teherānas.
Hameneji ir signalizējis par gaidāmajām represijām, neskatoties uz ASV brīdinājumiem. Teherāna sestdien pastiprināja savus draudus, un Irānas ģenerālprokurors Mohammads Movahedi Azads brīdināja, ka ikviens, kas piedalīsies protestos, tiks uzskatīts par "Dieva ienaidnieku", par ko draudēs nāvessods. Irānas valsts televīzijas izplatītajā paziņojumā teikts, ka pat tie, kas "palīdzēja nemierniekiem", tiks apsūdzēti.
Irānas augstākais līderis, Alī Hāmenejī ir brīdinājis par represijām. Teherāna sestdien, 10. janvārī, pastiprināja savus draudus, un Irānas ģenerālprokurors Mohammads Movahedi Azads brīdināja, ka ikviens, kas piedalīsies protestos, tiks uzskatīts par "Dieva ienaidnieku", par ko draudēs nāvessods.
Irānas valsts televīzijas izplatītajā paziņojumā teikts, ka pat tie, kas "palīdzēja nemierniekiem", tiks apsūdzēti. Irāna ceturtdien, 8. janvārī, atslēdza valsti no interneta un starptautiskajiem telefona zvaniem, lai gan tā atļāva publicitāti dažiem valsts un daļēji oficiāliem plašsaziņas līdzekļiem. Kataras valsts finansētais ziņu tīkls "Al Jazeera" darbojās tiešraidē no Irānas.
Irānas trimdas kroņprincis Rezā šahs Pehlevī mudināja uz protestiem sestdien un svētdien. Viņš mudināja protestētājus nest Irānas iepriekšējo lauvas un saules karogu, kā arī citus valsts simbolus, kas tika izmantoti šaha laikā.
Demonstrācijas sākās 28. decembrī, jo strauji kritās Irānas valūtas, riāla vērtība. Tā vērtība pārsniedz 1,4 miljonus pret 1 ASV dolāru, jo valsts ekonomiku ierobežo starptautiskās sankcijas. Tās daļēji noteiktas saistībā ar Irānas kodolprogrammu. Protesti pastiprinājās un pārauga aicinājumos tieši apstrīdēt Irānas teokrātiju.
