Vai ASV sāks karu par Grenlandi? Komentē Sārts

"Scenārijs, kurā viens uz otru šauj, ir maz ticams. Bet šobrīd redzam Grenlandē dažādu militāro spēku izvietojumu, tāpēc spēka demonstrācija no galda nav noņemta. Mēs cerēsim, ka ieplānotās sarunas aiz slēgtām durvīm [Davosā, Šveicē 20. janvārī] spēs risināt šo jautājumu," tā telefonintervijā portālam "tv3.lv" sacīja NATO  Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts, piebilstot: viņš ir drošs, ka karš starp Eiropu un ASV par Grenlandi nesāksies.

Vienlaikus veids, kā tiek risināts Grenlandes jautājums, atstāj fundamentālas sekas. "Ir sākusies jauna pasaules kārtība. Tajā vislielākā nozīme ir tam, cik lieli un vareni ir militārie spēki," skaidroja Sārts. Ja karš Ukrainā atsevišķām Eiropas valstīm to vēl nelika saprast, tad samilzusī situācija Grenlandes jautājumā vieš skaidrību – "beidzot tas [aizsardzības spēju stiprināšana] ir jādara".

Vaicāts, kā Latvijas iedzīvotājiem būtu jāuztver Grenlandē notiekošais – Eiropas, NATO militāro spēku sūtīšanu uz salu Arktikā, Latvijas gatavību misijai pievienoties – Sārts akcentē, ka tas būtu jāuztver ļoti vienkārši. "Mēs pārāk daudz uztraucamies, ko visi citi saka, kā teiktais jāinterpretē. Tas, kas šajā pasaulē ir vienīgais un nopietnais, pie kā ir jāstrādā, ir mūsu militārie spēki. Jāaudzē militārie muskuļi un jāspēj vienoties par svarīgām lietām – par savu drošību, uz to mums jāfokusējas. Viss pārējais ir tikai fons," norādīja eksperts.

Kādi ir Trampa apsvērumi, izplatot retoriku par ASV vēlmi ieņemt Grenlandi, Sārts komentēt nevēlas. Viņš norāda, ka ASV prezidents ir iemīļojis radīt haosu, un arī Grenlandes jautājums nav nekas neparasts. Šobrīd ir skaidrs, ka drošību Grenlandē var panākt arī, ja ASV salu nepārņem savā pārvaldībā. Tie ir objektīvi fakti, teic Sārts. Kāpēc Tramps vēlas iet tālāk, "to man šobrīd grūti izskaidrot". Ārpolitikas eksperts arī atgādina, ka šobrīd Grenlandē ir izvietota viena ASV militārā bāze ar nelielu militārpersonu apjomu. Taču vēsturiski uz salas bija izvietotas 17 ASV bāzes. Turklāt Dānija publiski paudusi – tā atļauj ASV izvērst militāro spēku klātbūtni Grenlandē, taču tas netiek darīts.

Vai NATO alianse ir apdraudēta?

Sārts norāda, ka Grenlandes jautājums nav pirmā krīze, ko NATO alianse savā pastāvēšanas vēsturē ir pārcietusi. Iepriekš saspringta situācija bijusi arī Suecas kanāla jautājumā, sabiedrotajiem savstarpēji pamatīgi ķildojoties. "Grenlandes jautājums ir nopietns. Par to nav šaubu. Tomēr zvanīt bēru zvanus ir pāragri," sacīja Sārts, un atgādināja, ka aizvien spēkā ir NATO alianses līgums. Katra no NATO dalībvalstīm nopietni uztver piekto, ceturto un trešo pantu – visus punktus līgumā un katra ir gatava kopīgam mērķim veltīt savus spēkus un resursus. "NATO būtība ir tāda, ka katram ir atbilstoši jādod sava artava kolektīvajai drošībai," atgādināja Sārts.

"Šobrīd ir daudz neskaidrību. Kā jau teicu – prātīgākais ir maksimāli ieguldīt militārajās spējās un gādāt, lai mūsu draugi un kaimiņi dara to pašu. Darīt visu, lai saglabātu Eiropas un NATO vienotību," galvenos Eiropas uzdevumus atkārtoti akcentēja eksperts.

Viņš arī vērsa uzmanību, ka ASV iecere pārņemt Grenlandi maz iespējama arī tāpēc, ka paši grenlandieši nevēlas kļūt par ASV daļu. Salai ir atšķirīga teritoriālā piederība un tās iedzīvotājiem – atšķirīga kultūra. Tiesa gan, jautājums par Grenlandes ģeopolitisko nozīmi patlaban ir aktuāls, to nevarot noliegt. Sarūkot arktiskajiem ledājiem, ir parādījusies vēl viena teritorija, kur var piekļūt vērtīgiem dabas resursiem. "Šajā ģeopolitiskajā kontekstā sacensībai par Grenlandi ir būtiska loma," tā skaidroja Sārts.

Portāls "tv3.lv" jau iepriekš vēstījis par Trampa ieceri – pārņemt Grenlandi ASV pārvaldībā. Tramps vairāku mēnešu garumā atklāti paudis šo ieceri, piedāvājot Dānijai pārdot salu ASV, kā arī piedāvājot grenlandiešiem nobalsot par pievienošanos Amerikas Savienotajām Valstīm, par ko piesolīts maksāt individuālu grantu katram salas iedzīvotājam.

Tāpat izskanējuši arī draudi pārņemt Grenlandi ar varu. Aizvadītā mēneša laikā Grenlandē ir pastiprināta Eiropas valstu militārā klātbūtne, misijās piedaloties Dānijai, Francijai, Lielbritānijai un Nīderlandei, Norvēģijai, Somijai, Zviedrijai un arī Vācijai. Arī Latvija paudusi gatavību sūtīt karavīrus uz Grenlandi, ja to lūgs Dānija.