Eiropas neiespējamais uzdevums: aizstāvēt Ukrainu no Putina un Grenlandi no Trampa

Pēdējos četrus gadus Eiropas līderi konsekventi iestājušies par Ukrainas teritoriālo integritāti, rīkojot ārkārtas sanāksmes, naktīs zvanot viens otram un pieņemot stingrus paziņojumus pret Krievijas rīcību.

Tomēr aizvadītajā nedēļas nogalē aina krasi mainījās.

Eiropas politiķi nonāca līdzīgā situācijā, tikai šoreiz viņiem nācās aizstāvēt Dānijas un Grenlandes suverenitāti pret valsti, kas formāli tiek uzskatīta par tuvāko sabiedroto un galveno drošības garantu – Amerikas Savienotajām Valstīm.

Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena uzsvēra, ka Eiropa stingri iestāsies par Grenlandes un Dānijas Karalistes suverenitāti un aizsargās savas stratēģiskās ekonomiskās un drošības intereses.

Fon der Leienas vārdi daudz neatšķiras no tiem, ar kuriem viņa iepriekš solījusi nelokāmu atbalstu Ukrainai. Tieši šī līdzība izgaismo sarežģīto dilemmu, ar ko Eiropa saskaras Donalda Trampa otrajā prezidentūras posmā.

Trampa draudi noteikt 10% muitas tarifus astoņām Eiropas valstīm, lai izdarītu spiedienu Grenlandes iegūšanai, satricina transatlantiskās attiecības un liek apšaubīt NATO kolektīvās aizsardzības principus.

Situācija kļūst vēl saspringtāka, jo šie draudi sakrīt ar Eiropas un ASV centieniem izstrādāt drošības garantijas Ukrainai pēc kara. Nesen Parīzē notikušajā tā dēvētās "labas gribas koalīcijas" sanāksmē tika apspriesti pieci iespējamie drošības mehānismi, tostarp pamiera uzraudzība, starptautisku spēku klātbūtne Ukrainā un juridiski saistošs pienākums sniegt palīdzību jauna Krievijas uzbrukuma gadījumā. ASV īpašie sūtņi uzsvēra, ka Trampa mērķis ir panākt mieru Ukrainā.

Tomēr Eiropā arvien skaļāk izskan šaubas, vai Savienotās Valstis būtu uzticams partneris Ukrainas aizsardzībā, ja vienlaikus tiek apdraudēta Dānijas suverenitāte. Francijas prezidents Emanuels Makrons tieši sasaistīja Ukrainas un Grenlandes jautājumu, norādot, ka Eiropa nepakļausies iebiedēšanai.

Savukārt Spānijas premjers Pedro Sančess brīdināja, ka ASV spēka demonstrācija Grenlandē būtu "nāves zvans NATO" un padarītu Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu "par laimīgāko cilvēku pasaulē", jo tā leģitimizētu agresiju pret Ukrainu.