Ukrainai pēc okupantu terora strauji sarūk pretgaisa aizsardzības raķešu krājumi; Zelenskis atceļ dalību Davosā
Ukrainas galvaspilsētā pusotrs miljons iedzīvotāju atstāti bez apkures un elektroapgādes. Okupantu karaspēks naktī uz otrdienu sarīkojis kārtējo teroru, vēršot uzbrukumus pret Ukrainas kritisko infrastruktūru. Vairāk par notikušo – TV3 Ziņu reportāžā.
Ukrainas izlūkošanas informācija bija nekļūdīga – krievu okupanti uz Ukrainu palaiduši 342 iznīcinātājdronus un 27 ballistiskās un spārnotās raķetes.
Triecieni galvenokārt kā ierasts vērsti uz Ukrainas kritisko infrastruktūru un Kijiva atkal cietusi vissmagāk. Pirmais uzbrukuma vilnis sākās neilgi pirms plkst. 2.00 naktī, bet otrs – ap plkst. 4.30 no rīta. Teju visu šo laiku galvaspilsētā skanēja sprādzieni un strādāja pretgaisa aizsardzība.
Kijivā pusotrs miljons iedzīvotāju Dņepras kreisajā krastā atstāti bez apkures un gandrīz 200 000 nav pieejama arī elektorapgāde. Pilsētā nekursē tramvaji, trolejbusi un situācija kļūst arvien smagāka.
Otrdien papildu atvērti jauni tā sauktie nesalaužamības punkti. Kopumā Kijivā tādi ir jau 1800 un tas ir vienīgais glābiņš, kur cilvēkiem sasildīties.
TV3 Ziņas pabija vienā no šiem punktiem un sastapa Kijivas iedzīvotāju Volodimiru. Jautāts, cik ilgi viņam mājās nav elektrības, sirmgalvis saka: "Jau ilgi. Apkure ļoti vāja – teju var teikt, ka nav vispār. Ja nebūtu gāzes, tad es nezinu, kā izdzīvotu. Visu laiku gandrīz slēdzu gāzes plīti, lai nedaudz sasildītos. (DP: Cik jums ir grādi istabā?) Kā kurā istabā. Virtuvi ar gāzi var uzsildīt līdz 20 grādiem, bet citās istabās maksimums 12 grādi. Guļu es šādi – ar šo jaku. Tas ir neizturami."
Kijivas metro stacijā nakti bija spiesti pavadīt 10 000 cilvēki. Viņu vidū arī 800 bērni. Uzbrukumi tika vērsti arī pret citām Ukrainas pilsētām. Bīstama situācija bija izveidojusies Čornobiļas atomelektrostacijā, kur elektrapgādes traucējumu dēļ nedarbojās viens no energoblokiem. Tāpat postījumi nodarīti Vinnicas apgabalam, Zaporižjai, Poltavai, Sumu apgabalam un citviet.
Agresorvalsts Krievijas uzbrukumi mērķēti energoinfrastruktūrai, lai atstātu pēc iespējas vairāk cilvēku aukstumā un tumsā, izraisot liela apmēra humāno krīzi.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pec šiem uzbrukumiem vērsies pie Rietumu partneriem ar lūgumu atbalstīt kara skarto valsti ar pretgaisa aizsardzības raķetēm. Lai notriektu krievu okupantu palaistos gaisa mērķus, Ukraina iztērējusi pretgaisa aizsardzības raķetes 80 miljonu eiro vērtībā.
Saistībā ar kritisko situāciju Ukrainā, Zelenskis atcēlis savu plānoto braucienu uz Pasaules Ekonomikas forumu Davosā.
"Pašreiz manā darba kārtībā ir jautājumi, kā palīdzēt cilvēkiem enerģētikas situācijā. Man ir bijušas konsultācijas ar enerģētikas štābu gan tiešsaistē, gan klātienē. Protams, šajā situācijā es izvēlos savu valsti, nevis ekonomikas forumu. Bet viss var mainīties jebkurā brīdī, jo man un ukraiņiem ir ļoti svarīgi izbeigt šo karu," pauž Zelenskis.
Viņš turpina: "Valsts atjaunošanas un izaugsmes plāns un drošības garantijas ir divi ļoti svarīgi dokumenti. Es pateicos ASV un Ukrainas komandām par kopīgo darbu. Atliek pēdējais posms, lai pabeigtu šos dokumentus. Ja dokumenti būs gatavi, mums būs tikšanās un tad es braukšu. Ja būs enerģētikas paketes vai pat papildu lēmumi par pretgaisa aizsardzību, es noteikti turp došos. Bet pagaidām man ir izaicinājums šeit, Ukrainā. Man ir ļoti svarīgi koordinēt visus dienestus."
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
