Uz saturu

Krievija ar raķetēm un droniem uzbrūk enerģētikas objektiem; Kijivā tūkstošiem cilvēku bez siltuma

Krievijas masveida uzbrukums naktī uz 20. janvāri nonāvēja un ievainoja iedzīvotājus divos Ukrainas reģionos. Mērķēts pa atomelektrostaciju apakšstacijām, izraisot plašus elektrības, ūdens apgādes un siltuma padeves pārrāvumus, vēsta izdevums "The Kyiv Independent".

20. janvārī 12:29

Krievijas bruņotie spēki nakts laikā ar bezpilota lidaparātiem un raķetēm uzbruka Kijivas apgabalam un galvaspilsētai, kā arī Zaporižjas, Rivnes, Odesas, Harkivas un Dņepropetrovskas apgabaliem, galvenais mērķis – kritiskā un civilā infrastruktūra.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Kopumā Krievija naktī uz Ukrainu palaida 34 raķetes un 339 bezpilota lidaparātus, no tiem ap 250 bija "Shahed" tipa droni. Galvenokārt mērķēts galvaspilsētai Kijivai, tā 20. janvārī ziņoja Ukrainas Gaisa spēki.

Tāpat sniegta informācija, ka Ukrainas gaisa aizsardzība notrieca 27 raķetes un 315 bezpilota lidaparātus. Starp Krievijas izmantotajiem ieročiem tika minēta pretkuģu raķete "Zircon", kas ir ievērojami ātrāka par lielāko daļu kruīza raķešu.

Naktī tika ziņots par vienu bojāgājušo Kijivas apkārtnē. Kijevas apgabala gubernators Mikola Kalašņiks informēja, ka uz ziemeļrietumiem no galvaspilsētas nogalināts 50 gadus vecs vīrietis. Vitālijs Kļičko, Kijivas mērs, savukārt norādījis – viena persona ievainota Kijivā, Dņiprovskijas rajonā.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reģionālā militārā administrācija 20. janvārī ziņoja, ka nakts uzbrukumā centrālrietumu pilsētā Dņipro tika ievainotas arī divas sievietes – 67 un 76 gadu vecas.

Viens no Krievijas galvenajiem mērķiem nakts laikā bija Ukrainas enerģētikas infrastruktūra, tostarp iekārtas, kas nodrošina kodolstaciju darbību. Raķetes un droni mērķēti apakšstacijām, kas savieno Ukrainas atomelektrostacijas. Tomēr krievu mērķis nav īstenojies.

Pēc uzbrukuma prezidents Volodimirs Zelenskis sasauca ārkārtas sanāksmi ar Ukrainas enerģētikas un aizsardzības amatpersonām, lai novērtētu nodarītos zaudējumus un koordinētu reaģēšanu. Sarežģītākā situācija Kijivas apgabalā un Harkivā, kur liela daļa dzīvojamo ēku palika bez apkures.

Viņš norādīja, ka vismaz daļa no uzbrukumā izmantotajām raķetēm tika ražotas 2026. gadā, uzsverot steidzamo nepieciešamību pastiprināt sankciju piemērošanu.

Krievija ir sabojājusi vai iznīcinājusi lielu daļu enerģijas ražošanas iekārtu, tostarp siltuma un kombinētās siltuma un elektroenerģijas ražošanas iekārtas. Līdz šim tā ir atturējusies no tiešiem uzbrukumiem atomelektrostacijām.  Ukrainas militārā izlūkošana nedēļas nogalē brīdināja, ka Maskava mēģinās Ukrainā atslēgt kodolenerģiju, iznīcinot kritiskās apakšstacijas. Ja tas izdosies, Ukrainā var notikt kodolkatastrofa. Lai gan masveida uzbrukums neizraisīja kodolelektrostaciju darbības pārtraukšanu, Krievija uzbruka elektrostacijām Kijivā. 20. janvāra rītā apmēram 60 % pilsētas bija bez elektrības.

Uzbrukums Kijevai arī pārtrauca ūdensapgādi pilsētas kreisajā krastā un atstāja 5635 daudzstāvu ēkas bez apkures, sacīja Kličko.

Kijivas aculiecinieku informācija liecina, ka eksplozijas pilsētā atskanēja ap 2 naktī. Ap to laiku, kad gaisa spēki brīdināja, ka Krievijas ballistiskās raķetes vērstas pret galvaspilsētu.

Gaisa spēki vēlāk ziņoja, ka ap plkst. 5 no rīta novērots otrs Krievijas bezpilota lidaparātu vilnis. Ap plkst. 6.30 izziņots par raķetēm, kas tuvojas.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm