Uz saturu

Jaunākajos priekšlikumos par Grenlandi respektēta Dānijas suverenitāte, ziņo avoti

22. janvārī 19:11

Davosā, šķiet, izdevies kaut cik normalizēt Eiropas attiecības ar ASV Grenlandes jautājumā. Tas seko vairāku nedēļu draudiem un paziņojumiem, ka ASV nevar iztikt bez Grenlandes pievienošanas sev. Prezidents Donalds Tramps klāsta, ka esot sasniegts kompromis un soda tarifi pret Eiropu netikšot ieviesti. Kāds tieši būs risinājums Grenlandes jautājumā, pagaidām detalizēti nav zināms, taču tas vairs netiek saistīts ar salas atņemšanu Dānijai. Īsāk sakot, sastopoties ar izlēmīgu pretestību no eiropiešu puses, Tramps vismaz pagaidām ir ieslēdzis atpakaļgaitu.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Vēl nesen šķita, ka Grenlandes jautājums draudēja saraut gabalos NATO aliansi, taču vismaz šajā jautājumā pagaidām sasniegts diplomātisks pamiers.

Pēc sarunām ar NATO ģenerālsekretāru Marku Ruti Tramps paziņoja, ka vienošanās panākta un risinājums par Grenlandes un Arktikas drošību būšot izdevīgs visām pusēm. Tramps atzina, ka darījuma detaļas vēl tiek saskaņotas, taču agresija un draudi pret Dāniju no viņa vairs neskan.

"Tas ir darījums, kam cilvēki uzreiz piekrita – patiešām fantastisks Amerikas Savienotajām Valstīm. Tas dod mums visu, ko vēlējāmies, tostarp īpaši īstu nacionālo drošību un starptautisko drošību," saka Tramps.

Vaicāts, kā tieši tas notiks, Tramps atbildēja: "Nu, darījums drīzumā tiks publiskots, un jūs to redzēsiet. Šobrīd tas vēl ir procesā, bet jau diezgan tālu pavirzīts. Tas dod mums visu, kas mums bija nepieciešams."

Uz jautājumu, kas no Rutes teiktā viņu pārlicinājis mainīt lēmumu, ASV prezidents turpināja: "Nu, viņš ir lielisks līderis. Manuprāt, fantastisks. Ģenerālsekretārs pārstāvēja otru pusi, kas patiesībā esam arī mēs paši, jo, kā jūs zināt, esam ļoti svarīga NATO dalībvalsts. Esmu daudz darījis NATO labā. Un tas ir patīkami. Es domāju – tas ir darījums, ar kuru visi ir ļoti apmierināti."

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Diplomātijas aizkulisēs skan komplimenti Rutem par to, ka viņam izdodas atrast īsto pieeju Trampam un pieklusināt krīzi, kas vēl pirms nedēļas šķita potenciāli nāvējoša ASV attiecībām ar Eiropas sabiedrotajiem.

Rutes mudināts, Tramps piekritis, ka tas ir visas NATO alianses kopīgs mērķis – nepieļaut Krievijas un Ķīnas ietekmes pieaugumu Arktikā.

Viņš arī centās pārliecināt Trampu, ka kopumā NATO alianses saglabāšana – arvien ir arī ASV interesēs.

Rute atgādināja:"Ir viena lieta, ko dzirdēju jūs sakām vakar un šodien – ka jūs neesat pilnīgi pārliecināts, vai eiropieši nāktu palīgā ASV gadījumā, ja tai tiktu uzbrukts. Ļaujiet man pateikt – viņi nāktu. Un viņi to arī darīja Afganistānā, kā jūs zināt. Uz katriem diviem amerikāņiem, kuri samaksāja augstāko cenu, bija viens karavīrs no citas NATO valsts, kurš neatgriezās pie savas ģimenes – no Nīderlandes, no Dānijas un jo īpaši no citām valstīm."

Zinot, ka Tramps tiktpat ātri atkal var mainīt domas, Dānijā viņa paziņojumi tika uztverti ar piesardzīgu atvieglojumu. Īpaši svarīgi esot beigt attiecības risināt ar nebeidzama politiskā realitātes šova starpniecību. Tas, protams, ir mājiens paša Trampa virzienā.

"Diena beidzās labāk, nekā tā sākās, jo no rīta mums bija prezidents, kurš joprojām nevēlējās skaidri pateikt, vai viņš varētu sagrābt Grenlandi ar spēku, un mums bija prezidents, kurš gribēja sākt muitas karu pret Eiropu. Tagad viņš ir teicis runu, kurā paziņojis: "Es neņemu Grenlandi ar spēku," norādīja Dānijas ārlietu ministrs Larss Lēke Rasmusens.

Viņš turpina: "Tas rada nelielu cerību, ka varēsim atgriezties pie tā, ko vēlējāmies. Proti, ka šis jautājums nav tāds, par kuru mums jācīnās ieslēgtu televīzijas kameru priekšā, platformā "Truth Social" vai sociālajos tīklos, bet gan kaut kas, ko varam izrunāt labi apgaismotā sanāksmju telpā."

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Arī citviet Eiropā izskanēja piesardzīgi vērtējumi. Citi Eiropas līderi uzsver, ka nākusi talkā ne vien NATO ģenerālsekretāra izmanība, bet arī eiropiešu paustā gatavība šoreiz Trampa šantāžai nepiekāpties.

Francijas finanšu ministrs Rolāns Leskīrs situāciju raksturo šādi: "Pēc ārkārtīgi stingrām reakcijām, īpaši no eiropiešu puses, tostarp no Francijas prezidenta Davosā aizvakar, ir sākusies atkāpšanās. Tātad, šodien ir 22. janvāris. Līdz 1. februārim ir deviņas dienas. Kā jūs sakāt – deviņu dienu laikā var notikt ļoti daudz. Pa šo laiku mēs vēl deviņas reizes iesim gulēt un celsimies augšā, ja izmantot jūsu izteicienu. Taču jebkurā gadījumā reakcija bija ļoti spēcīga – vispirms no Eiropas, no Francijas, Vācijas un vēl dažām valstīm, kā arī no Kanādas. (..) Tieši šī stingrība sāka pārliecināt Amerikas prezidentu, ka pastāv arī citi ceļi un līdzekļi, ne tikai spēks."

Krīze ap Grenlandi pieklusināta, tikmēr darbs pie Arktikas drošības praktiskajiem risinājumiem sabiedroto vidū tikai sākas, kā visi cer: klusākā un lietišķākā gaisotnē.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm