Ātra risinājuma nebūs. Policistu trūkums Latvijā nav jauna problēma

Latvijā jau vairākus gadus trūkst policistu, un situācija joprojām ir nopietna – apmēram 25% Valsts policijas amata vietu ir vakantas. Taču galvenais iemesls vairs nav zemais atalgojums, secinājusi Valsts kontrole lietderības revīzijā par policistu nodrošinājumu.

"Problēma ar lielajām policistu vakancēm nebija nekas jauns. Tāpēc mēs revīziju veidojām kā uz problēmu vērstu – meklējām cēloņus un arī iespējamos risinājumus," otrdien preses konferencē skaidroja Valsts kontroles padomes loceklis, Otrā revīzijas departamenta direktors Gatis Litvins.

VIDEO: Valsts kontrole atklāj satraucošu situāciju Valsts policijā

Arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV) preses konferencē atzina, ka policistu trūkums Latvijā nav nekas jauns – par to runāts gadiem. Tomēr pēdējā gada dati rāda pirmās pozitīvās iezīmes, vienlaikus atklājot, cik sarežģīti ir noturēt un efektīvi izmantot esošo personālu.

Ministrs atzina, ka pēdējo piecu gadu laikā Latvija ir zaudējusi ap tūkstoti policistu, kas ir ļoti nopietns izaicinājums visai iekšējās drošības sistēmai. "Šis nav nekāds jaunums. Par personāla trūkumu Valsts policijā mēs esam runājuši gadu gadiem. Tūkstots zaudētu policistu valstij ir mega izaicinājums," sacīja Kozlovskis.

Savukārt Valsts policijas priekšnieks ģenerālis Armands Ruks norādīja: "Šī problemātika nav tikai piecu gadu jautājums. Tā faktiski sākās jau 2008.–2009. gadā, kad tika likvidētas ne tikai vakances, bet arī reāli dienestā esoši policisti." Kopš tā laika Valsts policijā dienējošo skaits esot sarucis par vairāk nekā 3500 darbiniekiem.

Jaunu policistu piesaiste – arvien sarežģītāka

Valsts kontrole secinājusi, ka, ņemot vērā demogrāfiskās tendences, darba tirgus situāciju un Policijas koledžas kapacitāti, jaunu policistu piesaiste ir ļoti izaicinoša.

"Ir skaidrs, ka no jauna iesaistīt jaunus policistus ir grūti. Tāpēc īpaši svarīgi ir strādāt ar esošajiem policistiem – izmantot viņus maksimāli efektīvi un novirzīt tur, kur policista statuss patiešām ir nepieciešams," uzsvēra Litvins.

Pēdējo piecu gadu laikā policistu skaits Latvijā ir samazinājies par aptuveni 1000, kas, pēc Valsts kontroles domām, ir ievērojams kritums.

Vienlaikus Kozlovskis norādīja uz būtisku pavērsienu: pagājušais gads bijis vēsturisks, jo pirmo reizi dienestā pieņemto policistu skaits pārsniedzis aizgājušo skaitu. "Pagājušajā gadā dienestā tika pieņemti par 73 policistiem vairāk nekā atvaļināti. Tas, manuprāt, ir ļoti būtisks un vēsturisks sasniegums," uzsvēra iekšlietu ministrs.

Ruks atzina, ka izšķiroša nozīme bijusi atalgojuma pieaugumam, īpaši 2025. gadā plānotajam palielinājumam. "Beidzot esam sadzirdēti gan kā Valsts policija, gan kā iekšlietu resors. Atalgojuma pieaugums ļāvis paplašināt rekrutēšanu un uzrunāt jauniešus," sacīja policijas priekšnieks.

Algas būtiski augušas – problēma meklējama citur

Revīzijā konstatēts, ka atalgojuma ziņā pēdējos gados sasniegti ļoti labi rezultāti. "Pēdējos piecos gados finansējums atalgojumam pieaudzis par 80 miljoniem eiro, sasniedzot gandrīz 200 miljonus gadā. Mēnešalgas ir augušas par 53%, bet kopējā atlīdzība – par 78%," norādīja Litvins.

Arī Policijas koledžas kadetiem atalgojums pieaudzis par 86%. Tāpēc Valsts kontroles ieskatā atalgojums vairs nav galvenais šķērslis, lai gan to joprojām nepieciešams uzturēt konkurētspējīgu.

Vienlaikus revīzijā atklāts, ka virsstundu apjoms ir ļoti liels – gadā tas sasniedz ap 600 tūkstošiem virsstundu, kas atbilst gandrīz 300 pilna laika slodzēm. "Tas nozīmē milzīgu pārslodzi tiem policistiem, kuri jau tā strādā uz izdegšanas robežas," sacīja Litvins.

Policisti dara darbu, kas viņiem nav raksturīgs

Viens no būtiskākajiem secinājumiem – simtiem policistu ikdienā pilda uzdevumus, kuriem nav nepieciešams policista statuss. "Mēs konstatējām, ka apmēram 700 policisti strādā amatos, kuros pārsvarā veic administratīvus uzdevumus. To varētu darīt citi darbinieki – tam nav vajadzīgs policists, kurš ir sagatavots darbam paaugstināta riska apstākļos," skaidroja Valsts kontroles pārstāvis.

Tāpat ap 300 policistu ir nodarbināti apsardzes funkcijās, kuras, pēc revīzijas autoru domām, varētu deleģēt privātajam sektoram, kā tas notiek arī citās valstīs. "Policistu resurss ir unikāls un grūti atjaunojams. Tāpēc policistiem ir jādara tas, ko var izdarīt tikai policisti," uzsvēra Litvins.

Iekšlietu ministrs piekrita Valsts kontroles secinājumam, ka daļa policistu veic uzdevumus, kas nav tieši saistīti ar policijas pamatfunkcijām, piemēram, objektu apsardzi. "Mēs noteikti skatīsimies uz iespējām deleģēt atsevišķas funkcijas privātajam sektoram, kā tas notiek citās valstīs," sacīja Kozlovskis, uzsverot, ka galvenais mērķis ir atbrīvot policistus darbam, kur viņi ir patiešām nepieciešami.

Arī Ruks atzina, ka policija jau gadiem norāda uz nepieciešamību daļu šo funkciju nodot citiem. "Tas bieži ir politiskas izšķiršanās jautājums, jo, ja policija no šiem uzdevumiem atkāpjas, citam resoram jāatrod finansējums apsardzes kompānijām," viņš skaidroja.

Vienlaikus policija pilnībā no apsardzes funkcijām atteikties nevarot, jo daļa objektu ir kritiskā infrastruktūra vai saistīti ar starptautiskām saistībām, piemēram, vēstniecībām.

Tikmēr Kozlovskis atgādināja, ka jau kopš 2017. gada tiek īstenotas strukturālās reformas, kuru mērķis ir efektīvāk izmantot ierobežotos resursus. "Tika izveidota reaģējošās policijas sistēma, lai policisti nebūtu tikai kabinetos, bet reāli atrastos uz ielām un reaģētu uz notikumiem," skaidroja ministrs.

Šī pieeja ļāvusi apvienot funkcijas un mazināt sadrumstalotību, tomēr lielā noslodze, īpaši galvaspilsētā, saglabājas.

Rīga – vislielākā slodze, bet ne atbilstošs atalgojums

Revīzijā secināts, ka reģionālajās pārvaldēs, kur tiek nodrošināti 90% tiešo policijas funkciju, vidēji ir aizpildīti tikai 63% no nepieciešamajām amata vietām. Īpaši kritiska situācija ir Rīgā.

"Rīgā kriminālprocesu skaits ir septiņas līdz astoņas reizes lielāks nekā citos reģionos, bet atalgojuma atšķirība ilgu laiku bija tikai daži procenti. Tas nav taisnīgi," norādīja Litvins.

Valsts kontrole iesaka vairāk jauno absolventu novirzīt tieši uz Rīgu un reģioniem, kur slodze ir visaugstākā.

Ruks uzsvēra – policistu aiziešanai no dienesta ir arī citi iemesli. "Aptaujas rāda, ka galvenie iemesli ir slodze un darba vide," viņš norādīja.

Šo problēmu risināšanai pēdējos gados ieguldīts būtisks darbs infrastruktūras sakārtošanā – tiek būvēti katastrofu pārvaldības centri visā Latvijā. Tomēr ģenerālis atzina, ka joprojām ir darbavietas, kur darba apstākļi nav pieņemami.

Ruks arī detalizētāk skaidroja, kā Valsts policija mēģina mazināt slodzi. Viens no risinājumiem ir izmaiņas izmeklēšanas darbā. "Reaģējošais policists, ierodoties notikuma vietā, jau sāk pirmās izmeklēšanas darbības, tādējādi atslogojot klasiskos izmeklētājus," skaidroja ģenerālis.

Tāpat policijā arvien vairāk tiek iesaistīti darbinieki bez dienesta pakāpēm. Šobrīd Valsts policijā ir ap 1200 šādu nodarbināto, kuri pilda atbalsta funkcijas. "Ir ieviests izmeklētāja palīga institūts – ap 140 kolēģu, daudzi ar iepriekšēju policijas pieredzi. Tas ir ļoti būtisks atspaids," uzsvēra Ruks.

Izdienas pensijas – spēcīgs stimuls pamest dienestu

Viens no būtiskākajiem faktoriem, kas veicina policistu aiziešanu, ir izdienas pensiju sistēma. "Šobrīd izdienas pensija aizvieto apmēram 93% no atalgojuma. Tas praktiski nemotivē palikt dienestā, jo finansiāli aiziet ir izdevīgāk," sacīja Litvins.

Katru gadu izdienas pensijā dodas ap 250 policistu, vidēji 48 gadu vecumā, bet trešdaļa – jau pēc 40 gadu sasniegšanas.

Valsts kontrole atzīst, ka reforma ir sākta, taču tā ir pārāk lēzena, un aicina turpināt izmaiņas, ilgtermiņā atteikšanos no izdienas pensijām, īpaši jaunajiem dienestā ienācējiem.

Lai noturētu pieredzējušos policistus dienestā, ieviesta piemaksa amatpersonām pēc 50 gadu vecuma. "Ir ieviesta lojalitātes piemaksa policistiem, kuri sasnieguši izdienas vecumu, bet turpina strādāt. Un jāatzīst – nemaz tik maza daļa policistu izvēlas palikt dienestā," sacīja Kozlovskis.

Vienlaikus, runājot par izdienas pensiju reformu, ministrs uzsvēra piesardzību. "Mēs nevaram vienā dienā šo sistēmu izbeigt. Tam ir jābūt saprātīgam un taisnīgam pārejas procesam, jo drošība maksā, un iekšējā drošība ir fundamentāls valsts pienākums," viņš norādīja.

Sabiedrībai jāuzņemas lielāka atbildība par drošību

Īpaši liela slodze policijai rodas no sīkajām zādzībām, it sevišķi Rīgā. "Apmēram puse no visiem kriminālprocesiem Rīgas reģionā ir zādzības nelielā apmērā," norādīja Ruks.

Viņš atzina, ka šie procesi bieži ir tehniski, bet ļoti laikietilpīgi – gan policijai, gan prokuratūrai. "Policija bieži reaģē uz sekām, saņemot uzkrātus materiālus, un tas aizņem milzīgu resursu," sacīja ģenerālis.

Revīzijā šajā sakarā uzsvērts, ka policija viena pati nevar atrisināt visas drošības problēmas. "Zināma atbildība jāuzņemas arī sabiedrībai – par savas mantas drošību un apkārtējo vidi," sacīja Litvins.

Valsts kontrole rosina attīstīt brīvprātīgo iesaisti, kā tas jau notiek Lietuvā un Igaunijā, kā arī uzlabot sadarbību ar uzņēmējiem, īpaši mazāku zādzību apkarošanā. "Tirgotāji ir gatavi vairāk investēt drošībā, bet viņiem nepieciešami skaidri, vienkārši risinājumi un labāka sadarbība ar policiju," secināts revīzijā.

Ruks pauda atbalstu risinājumiem, kas ļautu vairāk iesaistīties tirgotājiem, tostarp tehnoloģiju un datu apstrādes izmantošanai. "Cilvēks, kurš regulāri zog, faktiski būtu identificējams sistēmā, lai nodarījumu varētu novērst vēl pirms tas notiek," viņš sacīja, vienlaikus atzīstot, ka tas ir sarežģīts datu aizsardzības jautājums.

Tikmēr iekšlietu ministrs apliecināja, ka Latvijā tiek plānota brīvprātīgo sistēma, līdzīga tai, kas darbojas Igaunijā. "Pagājušajā vasarā vienojāmies par brīvprātīgā statusa ieviešanu arī Latvijā. Igaunijā šādā veidā sabiedriskās kārtības nodrošināšanā iesaistās ap 2000 brīvprātīgo," sacīja Kozlovskis.

Darba apstākļi – arī svarīgi

Kā pozitīvu piemēru ministrs minēja arī policijas iecirkņu pārcelšanu uz mūsdienīgām telpām Rīgā. "Divu iecirkņu pārvietošana uz jaunām, modernām telpām noteikti ir veicinājusi personāla noturību un vēlmi turpināt dienestu," viņš uzsvēra.

Kozlovskis rezumēja, ka policistu trūkuma problēma netiks atrisināta ātri, taču jau sperti konkrēti soļi, lai situāciju stabilizētu un ilgtermiņā uzlabotu iekšējo drošību Latvijā.

Noslēgumā Valsts policijas priekšnieks uzsvēra, ka revīzijas ziņojums apliecina – virziens ir pareizs, taču kļūdas nedrīkst pieļaut.
"Vājināt dienestu šobrīd nedrīkst. Nekas nav vērtīgāks par sagatavotu speciālistu tiesībaizsardzības iestādēs," uzsvēra Ruks.

Viņš atgādināja, ka pieredzes un lojalitātes piemaksas pēc 50 gadu vecuma jau palīdzējušas dienestā noturēt ap 300 policistu. "Ja šie cilvēki vienā dienā iesniegtu atlūgumus, sekas būtu ļoti smagas. Tāpēc ir jārada motivējoša vide – ne tikai ar atalgojumu, bet arī ar darba apstākļiem, attieksmi un reizēm vienkāršu "paldies" par darbu," sacīja ģenerālis.