Krāpnieki manai naudai klāt netiktu. Tā domāju, līdz iepazinos ar kiberpolicijas darbu

Par krāpniekiem un policijas darbu "tv3.lv" pastāstīja Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes 2. nodaļas priekšnieks Oļegs Filatovs un viņa vietniece Solvita Sļadze. Šīs nodaļas viens no fokusiem – interneta krāpniecību izmeklēšana. Šobrīd krāpniekiem "modē" teju viss. Sākot no telefonzvaniem, īsziņām līdz pat "romantiskajām krāpniecībām" un viltus investīcijām.

Pirms intervijas turpmāka izklāsta, taisnības labad neliela autora atkāpe: esmu pārliecināta, ka kibernoziedznieki mani apkrāpt nevarētu, un tā domāju līdz brīdim, kad intervija noslēdzās.

Pārdomas un secinājums pēc sarunas: interneta blēžiem pietiktu vien atsūtīt īsziņu vai viltus e-pastu kādā noguruma brīdī. Un neuzmanība tālāk jau nestu iespējamas sekas manām finansēm.

Kā sevi pasargāt? Galvenie ieteikumi – nespiest uz nekādām aizdomīgām saitēm, neielaisties "pārāk labos un neticamos nopelnīšanas piedāvājumos". Sevi pasargāt var arī, ieinstalējot telefonā CERT.LV DNS ugunsmūri. Tas ir bezmaksas rīks individuālu lietotāju un organizāciju pasargāšanai no kiberapdraudējumiem, tādiem kā viltus banku lapas, krāpnieciskas tirdzniecības platformas, vīrusus izplatošas vietnes.

Kāda ir ikdiena nodaļā? Darbinieks atnāk uz darbu, atver datoru un…

Oļegs Filatovs: Nodaļas specifika nebeidzas tikai ar datoru, operatīvo darbu izmeklēšanu vai analītisko darbu. Tā ir komanda – vienots mehānisms, kur ir visi šie aspekti.

Solvita Sļadze: Ņemot vērā, ka mūsu izmeklējamie noziegumi ir starptautiski izdarīti, tas nozīmē, ka kāda grupas daļa atrodas citā valstī, cietušie – citā valstī, infrastruktūra, lai uzturētu satura, citā valstī. Ir iesaistītas dažādas valstis. Tas nozīmē, ka kolēģiem ir jāspēj komunicēt dažādās valodās. Jo vairāk valodas zina policijas darbinieks, jo labāk, jo ātrāk un efektīvāk tiek iegūti pierādījumi. Ikdienas darbs ir arī diezgan mobils. Ir jāspēj citā valstī ar citiem kolēģiem strādāt. Ir vajadzīgi ļoti dažāda veida darbinieki – ar analītiskām un juridiskās spējām arī.

Oļegs Filatovs: Latviešu "CSI"!

Solvita Sļadze: Ir mums arī telpa pilna ar ekrāniem. Protams, ir jāizgūst informācija no datu nesējiem, jāanalizē. Ir arī cilvēki, kas strādā ar cilvēkiem, piemēram, nopratina. Īstenībā šad un tad ir tā, kā filmās rāda.

Kas šobrīd krāpniekiem ir modē?

Oļegs Filatovs: Nepārprotami tā ir telefonkrāpniecība, balss krāpšana. Zvanās cilvēkiem un uzdodas par tuvinieku, kas ir nonācis nelaimē un tūlīt ir jāglābj, un ir nepieciešama nauda. Bet ir aktuāli arī viltus darbinieki, un tieši pēdējā laikā tie ir "Latvenergo" viltus darbinieki, kas grib pārbaudīt skaitītājus. Pēc tam kombinācijā ar viltus policijas darbinieku, kurš paziņo, ka "Latvenergo" darbinieks ir bijis krāpnieks, ievāc informāciju par jūsu līdzekļiem. Ja nauda ir bezskaidra, tad shēma ir atstrādāta un notiek krāpšana ar aizdomīgiem darījumiem. Ja nauda ir mājās – skaidrā, tad jau ierodas "kurjers"…

Vai rudenī un ziemā iedzīvotājiem jārēķinās ar paaugstinātu krāpnieku aktivitāti, viltus "komunālo pakalpojumu sniedzējiem" un viltus rēķiniem?

Solvita Sļadze: Krāpnieku pusē arī ir cilvēki, kas atbild par aktualitāti. Viņi lasa, pēta un tik tiešām zina, kas notiek attiecīgajā reģionā un ir aktuāls konkrētajā periodā, un pielāgo savas krāpšanas. [..] Ja Ziemassvētkos ir kaut kas aktuāls, tas arī tiks izmantots. Tādēļ jāpiedomā rūpīgi, kāda informācija tiek pausta, jo krāpnieki to var izmantot.

Kāds ir tipiskais krāpnieks? Ja man jāiedomājas, kas ir šis cilvēks – kādu bildi varat man iedot?

Oļegs Filatovs: Ja godīgi, tāda tipiska krāpnieka nav. Krāpnieks var būt jebkurā vecumā un ar jebkādu izglītību. Nereti gan tiek meklēti jaunieši, kuriem ir mazāka izpratne par finansēm, gan par procesiem valstī. Bet tas nav galvenais. Krāpnieki darbojas kā "uzņēmums". Tas var būt uzņēmums, kas imitē kaut kādu darbību, piemēram, IT un zvanu centrus. Tur ir gan menedžments, gan cilvēkresursu vadība. Tas darbs atgādina tādu kā normālu uzņēmumu.

Solvita Sļadze: … Tikai nolūks ir noziedzīgs. Riska zonā vienmēr būs cilvēki, kas vēlas daudz nopelnīt un ātri. Šie cilvēki, iespējams, izvēlēsies šādu darbu piedāvājumu. Šie darba organizētāji to arī piedāvā – iedosim instrukciju, pelnīsi daudz un viss būs forši. [..] Mēdz būt tā, ka tiek maksāti slimības pabalsti, bērnu kopšanas atvaļinājums, arī tādā līmenī tiek organizētas darbības.

Vai visi šādos krāpnieku zvanu centros strādājošie zina, ka dara kaut ko nelegālu?

Oļegs Filatovs: To nevar nezināt! To saprot pēc nedēļas vai divām.

Solvita Sļadze: Viņiem ir instrukcijas, kas jāmelo cilvēkiem, kas zvana atpakaļ un prasa savu naudu. Cilvēks, kas var saskaitīt 1+1, saprot, ka ir nonācis krāpnieciskā grupā. Un tad izvēlas – palikt vai doties prom.

Par upuriem. Ja krāpnieki var būt dažādi, tad pēc dažādām ziņām un preses relīzēm šķiet – te iezīmējas kāds konkrēts profils…

Oļegs Filatovs: Nē. Par cietušo var kļūt jebkurš, arī jūs varat no rīta neizdzert savu kafijas krūzīti un uzspiest uz viltus "CSDD" linka, kas informē par fotoradara pārkāpumu. Par cietušo var kļūt jebkurš – augsta ranga amatpersonas, deputāti, ārsti, advokāti, jebkurš.

Solvita Sļadze: …jo krāpšanas ir dažādas. Internetbaku un mājaslapu kopijas, par ko viņi uzdodas – ir perfektas. Nevajadzētu paļauties, ka esmu gudrākais un spēšu nošķirt, un nekļūšu par cietušo. Krāpšanu var uztaisīt tādu, ka var apmānīt jebkuru, arī profesionālu krāpšanas apkarotāju.

Par naudas mūļiem. Šķiet, ka tie pārsvarā ir jaunieši. Kā notiek šī savervēšana?

Oļegs Filatovs: Tās ir dažādas sociālo tīklu grupas un saziņas vietnes, kurās tiek vervēti šie cilvēki. Ievilināt lamatās var arī draugu draugs, skolasbiedrs, kolēģis. Bet tie nav tikai jaunieši, tas ir atkarīgs no socioma, kurā cilvēks uzturas. Tie vairāk ir vieglas naudas tīkotāji.

Solvita Sļadze: Ja vecāki pamana, ka bērniem parādās nauda, diezgan daudz nauda, un viņi nezina, no kurienes tā parādījusies. Tad, visticamāk, bērns ir piekritis piedāvājumam veikt kādu "darbiņu", piemēram, paņemt paciņas un nogādāt no punkta A uz B.

Oļegs Filatovs: Ieguvums "Nike Jordan" un kriminālatbildība.

Vai krāpnieks var apkrāpt krāpnieku?

Oļegs Filatovs: Tādi gadījumi arī ir bijuši!

Krāpnieki ir piezvanījuši arī jums?

Oļegs Filatovs: Protams, mums nav imunitātes. Parasti nomet klausuli ar kādu necenzētu vārdu, kad saprot, ka viņu āzē. Tas viņiem nepatīk, jo tas kavē darbu. Mums, savukārt, tas ir gandarījums, ka esam tā pasargājuši kādu cietušo, kas varēja tajā brīdī tikt apkrāpts.

Solvita Sļadze: Ieteikums, ja kādam citam piezvana – uzreiz nevajag atklāt visas kārtis. Ja pa rokai ir cits telefons, tad var ierakstīt šo sarunu aptuveni septiņu minūšu garumā. Šāds balss paraugs var palīdzēt identificēt kādu grupējumu. Šos balss ierakstus var atsūtīt uz e-pastu Valsts policijai. Noteikti nevajag sarunas laikā doties uz savu internetbanku un darīt kādas darbības.

Absurdākais gadījums, kas jūs pārsteidzis?

Oļegs Filatovs: Mūs ir grūti ar kaut ko pārsteigt. Tās visas shēmas ir vienādas, mainās tikai izkrāptie naudas līdzekļi un apmēri.

Solvita Sļadze: Man atmiņā paliekošs ir tas, cik tālu krāpnieks var iet, izkrāpjot naudu. Kad cilvēkam vairs nekā nav, visi konti ir tukši, tad iesaka ņemt kredītus pēc iespējas vairāk kredītiestādēs. Kad šis limits ir izsmelts, tad iesaka pārdot, ieķīlāt īpašumus, aizņemties no radiem, draugiem un kaimiņiem. Kad arī šis ir izsmelts, viņi turpina. Ja cilvēks ceļ klausuli un komunicē, tad mani pārsteidz tas, cik tālu var iet krāpnieks, apstrādājot vienu cilvēku. Tur nav robežu. Cilvēciskās vērtības absolūti neeksistē krāpšanā.

Kā krāpniekiem tas viss izdodas? Kur ir vājais punkts?

Oļegs Filatovs: Cilvēku psiholoģija. Vēlme nopelnīt, vēlme satikt mīļoto, vēlme pasargāt savus finanšu līdzekļus. Tas ir viss, kas nostrādā. Steiga un psiholoģiskais spiediens no krāpniekiem, viņi spēlē uz vājajām vietām. [..] Liela daļa krāpnieku strādā viltus uzņēmumos, viņi nāk uz darbu profesionāli darīt savu darbu. Viņiem ir mācības, infrastruktūra.

Solvita Sļadze: Krāpnieki uzķer to brīdi. Ir periodi dzīvē, kad cilvēks ne pārāk labi jūtas, ir depresīvāki. Un tad cilvēki ir daudz vairāk ievainojami.

Es savu telefona numuru nedāļāju pa labi, pa kreisi. Bet tomēr krāpnieki to kaut kā uzzina. Kā tas notiek?

Oļegs Filatovs: Pretjautājums. Kad pēdējo reizi lasījāt sīko druku pirms kādas aplikācijas ielādes telefonā? Mēs bieži nelasām, kādas piekļuves prasa aplikācijas. Tās ir absurdas. Piemēram, kādēļ fotokamerai vajadzīga piekļuve telefongrāmatai. Otrs veids – viltus konkursi un kampaņas, kur tiek prasīta kontaktinformācija. Treškārt, arī jūsu draugi un paziņas, kam ir jūsu telefona numurs, nelasa šīs atļaujas, kam dod piekļuvi. Tas viss ir veids, kā krāpnieki iegūst telefona numurus un datus. Ja krāpnieks piezvana vienreiz, es garantēju – zvanīs vēlreiz.

Solvita Sļadze: Var būt arī tā, ka norādījāt savu numuru kaut kur pirms trim gadiem, un pēc tam aizmirsāt. Ir arī atsevišķas grupas, kas strādā uz to, lai iegūtu šos datus un tālāk pārdotu citām noziedzības grupām. [..] Šie dati krāpnieku bāzēs paliek uz mūžu, netiek dzēstas, un tiek tirgotas no vienām rokām uz otrām. Esam redzējuši datubāzes arī ar papildu komentāriem par cilvēku – par ikdienu, par ģimenes locekļiem, par to, kas patīk un kas ne. Ja krāpnieks gadiem ilgi veic krāpšanu, tad ir šie komentāri. Datus tirgojot tālāk, diezgan plaša informācija nonāk pārējo grupu rokās.

Tātad tas ir vēl viens krāpnieku bizness – datu iegūšana un tirgošana tālāk?

Oļegs Filatovs: Tā ir viņu niša, biznesa pasaule.

Ja mēs visi nomainām savu telefona numuru, vai var apturēt krāpniekus?

Oļegs Filatovs: Tā ir utopija!

Solvita Sļadze: Domāju, ka operatoriem būtu ko teikt par šo priekšlikumu. Domāju, ka tas nav iespējams! Bet ir gadījumi, kad iesakām nomainīt numuru – kad viss ir tik tālu slikti, ka vislabāk ir nomainīt numuru.

Vai varat pastāstīt vairāk par policijas resursiem? Cik krāpnieki ir uz viena policista pleciem?

Oļegs Filatovs: Šis jautājums jāskatās citādāk. Lai izkaustu visas krāpniecības, katram iedzīvotājam būtu jāpieliek klāt viens policijas darbinieks, kurš saka – nē, necel klausuli, liec nost! Bet realitātē tas nav iespējams, policijai ir zināms iztrūkums ar kadriem. Bet situācija uzlabojas, un katru gadu Valsts policijas koledžā tiek uzņemti jauni kadeti.

Kādām prasībām jāatbilst jūsu nodaļas darbiniekiem?

Oļegs Filatovs: Mēs arī esam policisti, mums ir jāvar skriet, atspiesties, pievilkties, piepumpēties, šaut. Esam tādi paši policijas darbinieki – ar juridisko un IT izglītību, vēlams abas. Mums ir arī brīvlīguma darbinieki, tie ir analītiskie cilvēki, kas nodarbojas ar lielu apjomu analīzēm, un viņiem nav nepieciešama lieliska fiziskā forma, tikai tik, cik pašam tīk.

Solvita Sļadze: Manuprāt, visas nozares konkurē savā starpā ar darba spēku. Veselība, drošība, izglītība – visur trūkst darbinieku.

Pavadot laiku internetā, kas jums pašiem ir "sarkanais karogs", kas saka – te kaut kas nav kārtībā?

Oļegs Filatovs: No savas puses mums gribētos teikt vēstījumu – ne viss ir zelts, kas spīd. Skrollējot sociālos tīklus, var uzdurties neticamiem video, kur it kā pasaulē slaveni cilvēki un politiķi reklamē kādu pārāk labu investīciju platformu vai piepelnīšanās iespējas. Jāpievērš uzmanība – ja piedāvājums ir pārāk labs, lai tā būtu patiesība, visticamāk, tā arī ir. Informāciju ir nepieciešams pārbaudīt. Ja tā ir kāda viltus investīciju platforma, tā jāpārbauda Latvijas Bankas mājaslapā, vai tāda platforma eksistē. Ja tā tur nav atrodama, tad neejam nekur tālāk.

Solvita Sļadze: Saņemot kādas saites telefonā, e-pastā, kategoriski aizliegts turpināt kaut ko darīt, ja saite aizved uz internetbanku. Jāiegaumē, ka uz internetbanku mēs nekad neejam, spaidot kaut kādas saites. Ja visi to ievērotu, tad atkristu daudzi krāpniecības gadījumi.

Laikam ejot uz priekšu, krāpniecība mazināsies vai tomēr krāpnieki atradīs arvien jaunus veidus un ceļus?

Oļegs Filatovs: Tā nav tikai Latvijas problēma. Kiberkrāpniecība ir globāla problēma, un visa pasaule ar to saskaras. Ir jāstrādā plecu pie pleca tiesībsargājošām iestādēm, gan interneta pakalpojumu sniedzējiem un Tieslietu ministrijai – jādomā jauni grozījumi, lai mazinātu krāpšanu riskus.

Solvita Sļadze: Skaidrs, ka mēs būsim spiesti mācīties un iemācīties katru gadu kļūt gudrākiem. Noziedzība atradīs citus ceļu, kā iegūt līdzekļus, jo visos laikus ir bijuši dažādi veidi, kā no cilvēka ar viltu kaut ko iegūt. Bet krāpšana šobrīd ir aktuālākais, ņemot vērā jauno tehnoloģiju ienākšanu cilvēku dzīvē. Bet katrs gadījums māca cilvēkus būt gudrākiem un piesardzīgiem. Es domāju, ka mēs būsim spējīgāki nošķirt īstu no neīstas situācijas.