Indijā izplatās nāvējošais Nipahas vīruss. Kas tas ir un vai mums arī bīstams?

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) skaidro, ka Nipahas vīrusa infekcija ir zoonoze – infekcijas slimība, kas tiek pārnesta no dzīvniekiem uz cilvēku. Tā ir reta slimība, kas kopš tās atklāšanas 1998. gadā reģistrēta tikai nelielu uzliesmojumu veidā atsevišķās Āzijas valstīs, tostarp Indijā, Bangladešā, Malaizijā, Singapūrā un Filipīnās.

Latvijā un citur Eiropā saslimšanas gadījumi līdz šim nav konstatēti.

SPKC norāda, ka Nipahas vīrusa izplatību pastāvīgi uzrauga starptautiskās organizācijas, tostarp Pasaules Veselības organizācija un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs, kā arī valstu epidemioloģiskās uzraudzības iestādes, kas savlaicīgi ziņo par uzliesmojumiem.

Kā izplatās Nipahas vīruss?

Nipahas vīrusa dabīgais rezervuārs ir augļēdāji sikspārņi. Paši tie parasti neslimo, taču izdala vīrusu ar siekalām, urīnu un fekālijām. Kā starpsaimnieki visbiežāk tiek minētas cūkas, kā arī citi dzīvnieki, kas inficējas no sikspārņiem un pēc tam var pārnest vīrusu cilvēkiem.

Cilvēks var inficēties:

• tieša kontakta laikā ar inficētiem sikspārņiem vai to izdalījumiem;
• lietojot uzturā ar sikspārņu izdalījumiem piesārņotu pārtiku, piemēram, augļus vai svaigu palmu sulu;
• saskarē ar inficētiem dzīvniekiem vai to piesārņotu vidi;
• lietojot uzturā nepietiekami termiski apstrādātu inficētu dzīvnieku gaļu;
• tiešā kontaktā ar inficētu cilvēku, viņa izdalījumiem vai ķermeņa šķidrumiem;
• cieša kontakta laikā, piemēram, klepojot vai šķaudot nelielā distancē.

Slimības simptomi un bīstamība

Nipahas vīrusa infekcijas norise var būt ļoti dažāda – no bezsimptomu gaitas līdz smagai, dzīvību apdraudošai slimībai. Inkubācijas periods parasti ir no četrām līdz 14 dienām. Biežākie simptomi ir drudzis, galvassāpes, nespēks, muskuļu sāpes, nelabums un vemšana, kā arī elpceļu simptomi, tostarp klepus un apgrūtināta elpošana.

Smagākos gadījumos attīstās encefalīts, kas izpaužas ar miegainību, reiboni, apziņas traucējumiem un citām neiroloģiskām pazīmēm. Iespējami arī krampji, koma un nāve. Nāves iespējamība, atkarībā no vīrusa celma un medicīniskās aprūpes iespējām, svārstās 40–75% robežās. Pašlaik ārstēšana ir tikai atbalstoša, vērsta uz simptomu mazināšanu.

Kā mazināt inficēšanās risku?

SPKC ceļotājiem uz Dienvidāzijas un Dienvidaustrumāzijas valstīm iesaka ievērot pastiprinātus piesardzības pasākumus. Tie ietver regulāru roku mazgāšanu vai dezinfekciju, izvairīšanos no tieša kontakta ar sikspārņiem un savvaļas dzīvniekiem, nepasterizētas palmu sulas nelietošanu uzturā, augļu rūpīgu mazgāšanu un, ja iespējams, mizošanu, kā arī tikai labi termiski apstrādātas gaļas lietošanu pārtikā.

Tāpat ieteicams izvairīties no cieša kontakta ar slimiem cilvēkiem un, apmeklējot ārstniecības iestādes, ievērot infekciju kontroles pasākumus, tostarp lietot individuālos aizsardzības līdzekļus.

SPKC uzsver – pieņemot lēmumus, kas saistīti ar savu un citu cilvēku veselību, iedzīvotājiem jāpaļaujas tikai uz oficiāliem un uzticamiem informācijas avotiem.

Pašlaik risks Latvijai tiek vērtēts kā ļoti zems, tomēr situācija tiek rūpīgi uzraudzīta.