Izlīmējos uz ledus, sasitos un gribu atlīdzību – vai ietves saimnieks maksās?

Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca portālam "tv3.lv" informē, ka katru gadu līdz ar apledojuma iestāšanos novērojams liels skaits ar traumām,  kas gūtas tieši paslīdēšanas rezultātā.

Kurš ir vainīgs, ka ietve pārvērtusies par izdzīvošanas trasi? Katra persona, kurai pieder privātīpašums, ir atbildīga arī par pie īpašuma uzkopšanu. Kā vasarā pļaut zāli, tā rudenī grābt lapas, un ziemā ietvi attīrīt no sniega.

Kā "tv3.lv" skaidro Rīgas dome, privātīpašniekiem ir pienākums uzturērt kārtībā ietves pie saviem īpašumiem. Kamēr pašvaldība nodrošina centralizētu mehanizētu tīrīšanu uz galvenās nozīmes ceļiem un pie īpašumiem, kas pieder pašvaldībai.

Savukārt Paula Kellija no zvērinātu advokātu biroja "Ellex" skaidro, ka daudzdzīvokļu dzīvojamo māju gadījumā par īpašuma piegulošo ietvju uzturēšanu atbild mājas īpašnieks vai pārvaldnieks. Tāpat, ja zeme un tās esošā ēka pieder dažādām personām, pienākums parasti gulstas uz ēkas īpašnieku, ja vien saskaņā ar zemes nomas līgumu nav noteikts citādāk.

Sodi ietvju tīrīšanas neprašām

Kā skaidro juriste, ja ietves vai brauktuves nav notīrītas un ir apledojušas, radot apdraudējumu, pašvaldības policija var uzdot atbildīgajai personai tās nekavējoties sakopt. Ja tas netiek izdarīts, sakopšanu nodrošina pašvaldība, un pēcāk izdevumi jāsedz atbildīgajai personai.

Taču, gadījumā, ja slidenas ietves dēļ tiek nodarīts kaitējums cilvēkam vai mantai, policija var uzsākt administratīvā pārkāpuma procesu. Fiziskām personām var piemērot brīdinājumu vai naudas sodu līdz 350 eiro, bet juridiskām personām sodu līdz 1400 eiro atkarībā no nodarītā kaitējuma smaguma.

Kā man atlīdzinās kritienā gūtās traumas?

Gūstot traumu uz apledojošas, nesakoptas ietves, atlīdzību var iegūt divos ceļos, – ja ir iegādāta apdrošināšana vai vēršoties pret vainīgo personu.

Vita Zukule "ERGO" ceļojumu un nelaimes gadījumu apdrošināšanas produktu vadītāja stāsta, ka šogad, iestājoties ziemīgajiem laikapstākļiem, "ERGO" jau ir saņēmuši vairākus pieteikumus par traumām, kuras cilvēki guvuši, nokrītot uz slidenām ietvēm. Kāju traumas, piemēram, kaulu lūzums, potītes trauma, arī roku savainojumi, tāpat arī smadzeņu satricinājumi.

Atlīdzības summas ir atšķirīgas. "Compensa" gadījumā, sievietei paslīdot uz ledus un salaužot roku, izmaksāta kompensācija sasniedza 8200 eiro. "If" norāda, ka arī viņu pieredzē ir vairāki gadījumi, kad cilvēki vakarā, pastaigājoties ar suni, neveiksmīgi paslīdēja un guva lūzumus. Tad atlīdzība izmaksāta aptuveni 720 eiro. Citos gadījumos iedzīvotāji ir paslīdējuši uz ietvēm, ejot laukā no mājas vai dodoties uz sabiedriskā transporta pieturu, un guvuši muguras saišu sastiepumus un astes kaula sasitumus, kur izdevumi par ārstēšanos izmaksāta apmēram 1500 eiro.

Galvenokārt "tv3.lv" uzrunātie apdrošinātāji norāda, ka atlīdzības summas, ko izmaksās atšķirsies no izvēlētās polises un traumas veida.

Taču, ja neesi apdrošināts var vērsties pret vainīgo personu, kas savu pienākumu neizpildīja un ietvi neuzturēja kārtībā.

Kādas ir iespējas piedzīt zaudējumus?

Paula Kellija no advokātu biroja "Ellex" skaidro, ka sākotnēji cietušajai personai ieteicams vērsties pie personas, kurai bija pienākums uzturēt ietvi drošā stāvoklī, un mēģināt panākt zaudējumu atlīdzināšanu ārpustiesas ceļā. Nekustamā īpašuma īpašnieku, piemēram, var noskaidrot, internetā aplūkojot zemesgrāmatas datus – "zemesgramata.lv". Ja vienošanās netiek panākta, zaudējumu atlīdzību iespējams pieprasīt civiltiesiskā kārtībā, iesniedzot prasības pieteikumu vispārējās jurisdikcijas tiesā.

Kellija norāda, ja uz notikuma vietu tiek izsaukta pašvaldības policija un ierosināts administratīvā pārkāpuma process, persona, kurai bija pienākums uzturēt ietvi drošā stāvoklī, tiek saukta pie atbildības, bet cietusī persona iegūst cietušā statusu. Šis statuss dod tiesības cietušajam vērsties pret atbildīgo personu civiltiesiskā kārtībā vispārējās jurisdikcijas tiesā, iesniedzot prasības pieteikumu par zaudējumu atlīdzināšanu.

Papildus mantiskajiem zaudējumiem cietušajam ir tiesības prasīt arī morālā kaitējuma atlīdzināšanu.

Sergejs Rudāns no zvērinātu advokātu biroja "COBALT", norāda, ka kompensācija par morālo kaitējumu traumas gadījumā ir individuāla, un tiesu praksē par kritieniem uz ielas tā parasti svārstās no 500 līdz 5000 eiro, papildus sedzot arī ārstniecības izdevumus un tajā periodā neiegūtos ienākumus.

Lai gan kompensāciju summas bieži nav tik lielas, lai cietušajam būtu izdevīgi trīs gadus tiesāties un algot advokātu, praksē daudzus strīdus iespējams atrisināt ar izlīgumu. Ja policija ir korekti konstatējusi negadījuma apstākļus, vainu apstrīdēt kļūst gandrīz neiespējami, un strīds sašaurinās līdz kompensācijas apmēram, kas būtiski atvieglo vienošanās panākšanu.

Kā pierādīt īpašnieka vainu?

Lai prasība būtu pamatota, gājējam ir jāievēro laika apstākļiem atbilstoša piesardzība un jāizvēlas piemēroti apavi. Tāpat arī ārkārtas apstākļos (spēcīgs sniegputenis, atkala) jāņem vērā, apstākļi un jāizvērtē nepieciešamība kur doties. Gājējam arī jāpārliecinās, ka nav drošāka ceļa, kas ir labākā stāvoklī.

Ja ir ievēroti noteikumi, taču trauma ir gūta. Procedūra ir šāda: jāpierāda, ka esat cietis, nokrītot uz konkrētas apledojušas vietas, un jāsniedz pietiekami pierādījumi par notikušo incidentu.

Ārsta izraksts, diagnoze, čeki par izdevumiem. Fotogrāfijas vai video, kur redzams ietves stāvoklis, ielas nosaukums un mājas numurs. Policijas protokols vai NMPD izsaukums uz notikuma vietu.  Tātad visi nepieciešamie materiāli, lai pierādītu, ka persona, kurai bija pienākums tīrīt ietvi, to nav izdarījusi un tieši šī iemesla dēļ trauma radās.

Var arī pievienot fotoattēlu, lai pierādītu, ka traumas gūšanas brīdī valkājāt atbilstošus apavus. Piemēram, ja dodaties iznest atkritumus čībās un paslīdat uz ietves, kompensācija parasti uz jums neattiecas. Tāpat arī atlīdzība netiks saņemta gadījumos, kur pašvaldība ir izlikusi brīdinājuma zīmi par slideno ceļu.