Uz saturu

Brīvas vietas pašvaldības bērnudārzos, bet finansējums privātajiem aug: Rīga grib mainīt noteikumus

Kamēr Rīgas pašvaldības bērnudārzos vietu netrūkst, pilsēta turpina palielināt finansējumu privātajiem dārziņiem. Pašvaldībā atzīst: rokas esot sasietas ar novecojušām normām, kas radītas laikā, kad rindas uz bērnudārziem bija mēnešiem garas. Tagad Rīgas pašvaldība grib mainīt noteikumus.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Rīgas pašvaldībā atzīst: demogrāfiskās tendences liek pārskatīt pirmsskolu tīklu. Līdz 1. septembrim vairākus desmitus bērnudārzu paredzēts slēgt vai apvienot, bet par konkrētajām iestādēm detalizētāka informācija tikšot sniegta nākamnedēļ.

Vienlaikus Rīgas dome palielinājusi līdzfinansējumu privātajiem bērnudārziem. Tas pieaudzis par aptuveni 50 eiro mēnesī, sasniedzot 500 eiro par vienu bērnu.

"Līdzfinansējums privātajiem, tā nav mūsu izvēle. Tas ir normatīvo aktu regulējums. Un izteikta formula, kur šis vidējās – viena bērna izmaksas nosaka to līdzfinansējuma lielumu, ko maksājam privātajiem dārziņiem," skaidro Rīgas domes Izglītības komitejas vadītāja Laima Geikina ("Par!").

Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis (JV) uzsver, ja pašvaldībai būtu lielāka rīcības brīvība, finansējuma sadale būtu citāda: "Ja mums kā pašvaldībai būtu iespēja to regulēt, mēs dalītu to indikatīvi – apkaimes, kurās ir problēmas ar piepildījumu, rindas, piemēram, centrā- līdzfinansētu. Citur mazāk. Veidotu politiku, šobrīd rokas sasietas, katru gadu jāsarēķina un tik arī jāsamaksā."

Domē norāda: privātie bērnudārzi joprojām ir svarīgi vecāku izvēles brīvībai, taču esošais regulējums vairs neatbilst realitātei.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Vilnis Ķirsis
Rīgas vicemērs, "Jaunā Vienotība"

Pie situācijas, ka pašvaldības dārziņos daudz brīvu vietu, mēs nevaram atstāt tik liberālu pieeju. Mēs aicinām ļaut pašvaldībām pašām noteikt politiku šajā privāto dārziņu finansēšanas jomā. Jo šī likumdošana radusies brīdī, kad bija garas rindas uz pašvaldības dārziņiem. Bija cita veida problēmas. Situācija mainījusies un būtu jāmaina likumdošana.

Pret šādu pieeju iestājas privāto bērnudārzu pārstāvji, norādot uz vienlīdzības principu.

"Es neredzu šādu juridisku risinājumu kā veidu, skatīties reģionāli. Rīgā dārziņi jau netiek piešķirti pēc deklarētās vietas. Un, ja centrā ir pieprasījums, vai tas ir darba vietu dēļ vai kādas programmas, vai alternatīvā dārziņa. To nevaram izvērtēt. Rīga jau nav tik liela, lai dalītu zonās un diskriminētu vienu ģimeni pret otru," saka Latvijas Privāto pirmsskolu biedrības valdes priekšsēdētāja Daina Kājiņa.

Dzimstības kritums smagi skāris arī privāto sektoru. Bērnu skaits tajā samazinājies no septiņiem līdz pieciem tūkstošiem. Vairākas privātās pirmsskolas pēdējos gados samazinājušas grupu skaitu vai darbu pārtraukušas pavisam.

Daina Kājiņa
Latvijas Privāto pirmsskolu biedrības valdes priekšsēdētāja

Es aicinātu raudzīties Skandināvijas virzienā, ka vecākiem nav starpība apmeklēt pašvaldības vai privāto, visas izmaksas segtu vienādi. Tā būtu vienlīdzība katras ģimenes priekšā.

Diskusijas par šo jautājumu solās būt asas. Viedokļi krasi atšķiras, un kompromisu nebūšot viegli panākt. Tomēr Rīgas pašvaldība uzsver: vilcināties vairs nevar, un risinājumi jāmeklē paātrinātā tempā, jo pašreizējā situācija prasa tūlītēju rīcību.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm