Pienākumu daudz, bet saņem minimālo algu: LIZDA ceļ trauksmi par bērnudārzu auklīšu nesamērīgo atalgojumu
Skolotāju palīgu jeb bērnudārzu auklīšu pienākumi un saņemtais atalgojums ir nesamērīgs. To pēc aptaujas par skolotāju palīgu nodarbinātību, secinājusi Izglītības darbinieku arodbiedrība. Tādēļ tā vēlas, lai auklītēm tiku mainīts profesiju klasifikators, kā arī atalgojuma grupa, kas nozīmētu, ka par šādu darbu vairs nedrīkstētu maksāt tikai minimālo algu.
Pedagogu arodbiedrība ceļ trauksmi, ka bērnudārzu auklītēm pienākumu daudz, bet lielākoties maksā vien minimālo algu, tādēļ tā aicina pārskatīt auklīšu profesiju klasifikatoru un atalgojuma grupu.
Ja runājam par pedagoga labo roku darbā ar audzēkņiem, jānošķir divi pēc nosaukuma līdzīgi, taču pēc būtības atšķirīgi amati. Viens no tiem ir pedagoga palīgs, kura vienīgais uzdevums ir iesaistīties skolēnu izglītošanā klasēs. Savukārt skolotāju palīgiem jeb sarunvalodā dēvētajām auklītēm, galvenajiem darba uzdevumiem būtu jābūt saistītiem ar telpu uzkopšanu, bērnu pieskatīšanu un higiēnas normu uzturēšanu – taču realitāte ir cita – liela daļa dienas jāvelta, palīdzot bērniem mācīties.
"Mēs viņas tā arī saucam – pedagoga palīgs. Nav viņi tehniskie darbinieki. Un faktiski viņai tajā savā darbā ir jāiespēj visu. Viņai jāpiedalās ir mācību procesā, viennozīmīgi, jāpalīdz pedagogam, jābūt kopā ar bērniem. Un šajā brīdī viņa savus uzkopšanas darbus veikt nevar. Tas ir loģiski. Un izejot no šiem pienākumiem, tas atalgojums, es domāju, ka ir par zemu."
LIZDA aptauja liecina, ka auklītes nereti pilda ap 80% to darba uzdevumu, ko veic pedagogu palīgi. Taču aptuveni puse auklīšu Latvijā saņem minimālo algu jeb 780 euro uz papīra, iekams pedagogu palīgu zemākā likme ir gandrīz divas reizes augstāka. Tādēļ arodbiedrība ceļ trauksmi, ka atbildība, kas no auklītēm tiek prasīta, ir nesamērīga pret šo darba samaksu.
"Un tāpēc mēs gribam prasīt, lai pārskata šo mēnešalgas grupu. Vai arī ir jāpārskata pienākumi, vai ir jādala kaut kā, kuras auklītes ir iesaistītas pedagoģiskajā procesā, kuras nav. Tas, kam mēs vēršam uzmanību, ka par minimālo algu prasīt tik augstu atbildību un rūpēties par mūsu visu bērnu zināšanām, un drošību, tas, mūsuprāt, ir necienīgi."
Proti, LIZDA rosina, ka auklītēm vairs nedrīkstētu maksāt tikai minimālo algu. Latvijas pašvaldību savienībā gan par ieceri ir skeptiska, norādot, ka Latvijas pašvaldībās būtiski atšķiras gan bērnu skaits, gan rocība – tie, kas var, tie jau auklītēm maksājot vairāk.
"LIZDA dara savu darbu, viņi meklē iespējas, kā atbalstīt savus biedrus. Savukārt, pašvaldības ļoti pragmātiski skatās, ko nosaka pašvaldību likums, ko nosaka izglītības likums un kādas ir iespējas pašvaldībai."
Arī Saeimas izglītības komisijas vadītāja Agita Zariņa Stūre pauž skepsi par ieceri mainīt profesiju klasifikatoru, norādot, ka līdz ar to, augtu arī prasības auklītēm, līdz ar to klāt būtu jābūt arī mehānismam, kā auklīšu kvalifikāciju celt.
"Tas paliek uz auklītes pleciem, tas paliek uz pašvaldības pleciem? Vai mums ir programmas, kur viņām mācīties? Vai tā ir kāda valsts atbalsta programma? Nu, ar to es gribu teikt – neejam to ceļu, kur tā bērnudārza vadītāja vai pašvaldība paliek pie ļoti liela cilvēku skaita, kurus pēkšņi vajag pārkvalificēt. Un tur ir ļoti, ļoti daudz riski."
Precīzs skolotāju palīgu jeb bērnudārzu auklīšu skaits Latvijā nav zināms, jo oficiālajā statistikā šīs amatu grupas atsevišķi neuzskaita. Taču ņemot vērā, ka valstī ir vairāk nekā 11 000 pirmsskolas pedagogi, un praksē vienā grupiņā nereti strādā arī divas auklītes, ir skaidrs, ka to skaits ir padsmit tūkstoši.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
