Izšķiroša nedēļa Eiropai: ko lems līderi?

Tas nozīmē trīs paralēlus mērķus — stiprināt ES ekonomisko konkurētspēju, mazināt atkarību no ASV un nodrošināt Ukrainai nepieciešamo atbalstu, lai tā spētu pretoties Krievijas jau ceturto gadu ilgstošajam karam.

Kā norādījis bijušais Itālijas premjerministrs Enriko Leta, šī nedēļa parādīs, vai "Eiropa spēj kļūt patiesi vienota, nobriedusi un neatkarīga". Viņš salīdzina pašreizējo brīdi ar Māstrihtas līguma parakstīšanu 1992. gadā, kas noteica ES attīstības virzienu turpmākajiem 35 gadiem. Tagad, viņaprāt, ir pienācis laiks līdzīgam pavērsienam.

Trešdiena: ES aizsardzības ministru tikšanās – fokuss uz Ukrainu

Trešdien Briselē sanāk ES aizsardzības ministri Ārlietu padomes formātā, un darba kārtībā ir tikai viens jautājums – atbalsts Ukrainai.

Sanāksmē piedalīsies Ukrainas aizsardzības ministrs Mihailo Fjodorovs, kurš amatā stājās tikai pirms mēneša, iepriekš vadot digitālās transformācijas nozari. Viņš informēs kolēģus par Ukrainas "visakūtākajām vajadzībām", tuvojoties četru gadu robežai kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākuma.

Sagaidāms, ka Ukraina atkārtoti lūgs papildu pretgaisa aizsardzības sistēmas — īpaši "Patriot" un NASAMS raķešu kompleksus, kas jau ilgstoši ir Kijivas prioritāšu saraksta augšgalā. Tāpat tiks runāts par "aizsardzības inovāciju sadarbību", kas praksē nozīmē bezpilota lidaparātus, jaunas militārās tehnoloģijas un modernus kaujas risinājumus.

Eksperti uzsver, ka šī tikšanās simbolizē Eiropas steidzamu nepieciešamību izstrādāt reālu "plānu B" savas drošības nodrošināšanai, ņemot vērā arvien redzamāku ASV attālināšanos no transatlantiskajām drošības saistībām. Sanāksmi noslēgs neformālas vakariņas un preses konference, ko vadīs ES augstākā diplomāte Kaja Kallasa.

Ceturtdiena: ekonomikas samits – Eiropas labklājības nākotne

Ceturtdien uzmanības centrā nonāks ekonomika. ES 27 dalībvalstu līderi pulcēsies nelielajā Beļģijas ciematā Rijkhovenā, 16. gadsimtā celtajā Alden Biesen pilī, lai slēgtā formātā diskutētu par Eiropas ekonomiskajām problēmām.

Galvenais jautājums — kā padarīt Eiropu bagātāku un konkurētspējīgāku. Tiks apspriesti pasākumi birokrātijas mazināšanai, vienotā tirgus stiprināšanai un atkarības samazināšanai no kritiski svarīgām izejvielām, kas nāk no trešajām valstīm.

Noskaties: "Rozā brilles" nokrita tikai karam sākoties: Ziemele par Eiropas Savienības spēku un Krievijas sodīšanu

Samitā īslaicīgi piedalīsies arī Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Roberta Metsola, kura informēs par ES–ASV tirdzniecības nolīguma virzību. Plānots, ka martā Eiropas Parlaments balsos par tarifu atcelšanu ASV rūpniecības precēm un omāriem.

Līderus uzrunās arī bijušais Eiropas Centrālās bankas vadītājs Mario Dragi un Enriko Leta, kuri abi sagatavojuši detalizētus ziņojumus par Eiropas konkurētspējas uzlabošanu. Lai gan ASV un Ķīna netiks pieminētas tieši, Eiropadomes priekšsēdētājs Antoniu Košta ir uzsvēris, ka ES darbojas pasaulē ar "pieaugošu un ne vienmēr godīgu ekonomisko konkurenci".

Šī diena iezīmē Eiropas mēģinājumu pārdefinēt savu ekonomisko modeli mainīgā globālajā vidē.

Piektdiena līdz svētdienai: Minhenes Drošības konference

Nedēļas nogalē uzmanība atkal pievērsīsies drošībai Minhenes Drošības konferencē — lielākajā starptautiskajā drošības forumā pasaulē. Tajā piedalīsies virkne augsta līmeņa politiķu, tostarp Urzula fon der Leiena, Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs, NATO ģenerālsekretārs Marks Rite, ASV valsts sekretārs Marko Rubio un Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Oficiāli tiks diskutēts par Eiropas drošību, aizsardzību un transatlantisko attiecību nākotni. Taču neoficiāli galvenais jautājums būs viens — vai Eiropa spēj sevi aizstāvēt bez ASV militārā atbalsta.

Noskaties: Rutes izteikumi sašūpo Eiropu. Saasinājušās debates par drošību un atbildības sadalījumu NATO

Marks Rute jau iepriekš skeptiski izteicies par šādu iespēju, uzsverot, ka Eiropa viena pati nespēj nodrošināt pilnvērtīgu aizsardzību. Vienlaikus drošības eksperti brīdina, ka Krievija varētu būt gatava uzbrukumam kādai no Eiropas valstīm jau tuvākajā laikā, īpaši, ja ASV uzmanība būs novērsta.

Lai gan šīs nedēļas laikā, visticamāk, netiks sniegtas galīgās atbildes uz visiem lielajiem jautājumiem, Eiropas līderi cer vismaz iezīmēt skaidru virzienu — ceļu uz spēcīgāku, neatkarīgāku un vienotāku Eiropu.