Baumas par prezidenta vēlēšanām pastiprina bažas par iespējamu Vašingtonas spiedienu uz Ukrainu

Krievijas armija aizvadītajā naktī uz Ukrainu raidīja kopumā 129 "Shahed" tipa kaujas dronus, nodarot postījumus 14 vietās dažādos valsts reģionos. Smagākais trieciens fiksēts Harkivas apgabala Bohoduhivkas ciemā, kur drons ietriecās privātmājā un nogalināja gandrīz visu ģimeni.

Uzbrukumā dzīvību zaudēja trīs bērni viena līdz divu gadu vecumā — divi zēni un viena meitene. Gāja bojā arī bērnu tēvs. Savukārt 25 gadus vecā māte, kura atrodas pēdējā grūtniecības mēnesī, guva smagus ievainojumus. Mediķi šobrīd cīnās par viņas un vēl nedzimušā bērna dzīvību.

Reaģējot uz notikušo, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Krievija kārtējo reizi apliecina — tai diplomātija nav prioritāte, un nekas neliecina par Maskavas gatavību izbeigt asiņaino karu. Viņš uzsvēra, ka, kamēr Krievija turpina nogalināt cilvēkus un iznīcināt infrastruktūru, Ukrainas sabiedrībai zūd uzticība diplomātiskiem risinājumiem.

Prezidents piebilda, ka to ir svarīgi saprast visiem Ukrainas partneriem — gan Amerikas Savienotajās Valstīs, gan Eiropā.

Trīspusējās sarunas, šoreiz ASV, atsāksies jaunnedēļ, bet šodien parādījās neoficiālas ziņas, ka 4. kara gadadienā Ukrainas prezidents varētu nākt klajā ar svarīgiem paziņojumiem.

Šodien izdevums "Financial Times", atsaucoties uz amatpersonām Eiropas Savienībā ziņoja, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis plāno izziņot sagatavošanās darbus prezidenta vēlēšanām un referendumam par mieru Ukrainā.

Izdevums vēsta, ka miera plāna detaļas esot plānots izziņot pēc nepilnām divām nedēļām, proti 24. februārī jeb Krievijas sāktā kara ceturtajā gadadienā. Pagājušajā nedēļā jau parādījās ziņas, ka ASV un Ukrainas delegācijas iepriekšējā tikšanās reizē Abū dabī pārrunājušas iespēju, ka lēmumu par mieru jāpieņem iedzīvotājiem un izskanējis, ka šāds referendums varētu notikt jau maijā.

Tikmēr Ukraiņu medijs "Kyiv Independent" šodien, atsaucoties uz avotiem Ukrainas prezidenta birojā,  noliedz izskanējušo informāciju. Proti, ka Zelenskis neplāno 24. februārī nākt klajā ar šādiem paziņojumiem.

Komentējot "Financial times" publicēto, Zelenska birojs norādījis, ka apstākļos, kad krievi katru dienu nogalina cilvēkus, nav iespējams ne apspriest, ne izsludināt vēlēšanas tuvākajās nedēļās. "Financial times" publikācija ir veicinājusi spekulācijas, ka Ukraina varētu saskarties ar pieaugošu spiedienu no Vašingtonas puses, lai paātrinātu politisko procesu, kas saistīts ar iespējamām miera sarunām. Taču Ukrainas amatpersonas uzstāj, ka jebkuru lēmumu noteiks drošības apstākļi, nevis datumi.

Tas, ko šodien Ukrainas prezidents atklāja – nākamā miera sarunu kārta ar Krieviju notiks nākamnedēļ otrdien vai trešdien Amerikas Savienotajās Valstīs, ja krievi tam piekritīs. Šo sarunu laikā uzmanības centrā joprojām galvenie neatrisinātie jautājumi par Ukrainas teritorijām un drošības garantijas.

Darba kārtībā ir ASV priekšlikums izveidot brīvo ekonomisko zonu kā buferi Doneckas apgabala austrumos. Ukraina uzstāj uz to, ka tā ir Ukrainas teritorija, un valstij, kuras teritorijā reģions atrodas, tā ir jāpārvalda. Trampa administrācija vēlas parakstīt visus dokumentus vienlaikus, bet Ukrainai miera līgums būs jāapstiprina vai nu parlamenta balsojumā, vai valsts mēroga referendumā.

Ir maz cerību, ka arī nākamnedēļ izdosies par ko konkrētu vienoties, jo jebkurā no šiem jautājumiem ir dažādas izpratnes par to realizāciju, piemēram, punktam, ka pamieram būs nepieciešama uzraudzība ar ASV līdzdalību. Krieviem ir viens formulējums, ukraiņiem cits, bet pašiem amerikāņiem vēl trešais.