"Ja krievi katru dienu nogalina cilvēkus, kā mēs to varam nopietni apsvērt?" Kijiva komentē baumas par vēlēšanām

Iepriekš britu laikraksts "Financial Times" ziņoja, ka Kijiva varētu gatavoties rīkot gan vēlēšanas, gan referendumu šopavasar un ka par to varētu tikt paziņots Krievijas pilna mēroga iebrukuma ceturtajā gadadienā.

Tomēr avots Prezidenta birojā šo informāciju noliedza. "Viņš to neplānoja," sacīja avots, atbildot uz jautājumu, vai 24. februārī gaidāms šāds paziņojums. "Ja nav drošības, nav nekā cita."

Amatpersonas uzsver, ka lēmumi par vēlēšanām būs atkarīgi no drošības situācijas, nevis no politiska grafika. "Ja krievi katru dienu nogalina cilvēkus, kā mēs varam tuvāko nedēļu laikā paziņot vai nopietni apsvērt vēlēšanas? Neviens nav pret vēlēšanām, bet jābūt drošībai," norādīja Prezidenta birojs.

Ukrainā kopš 2022. gada februāra ir spēkā kara stāvoklis. Saskaņā ar pašreizējiem likumiem kara stāvokļa laikā prezidenta vēlēšanas un referendumi nav atļauti. Pēdējās prezidenta vēlēšanas notika 2019. gadā, bet nākamās bija paredzētas 2024. gada martā – tās tika atliktas kara dēļ. Kara stāvoklis pašlaik pagarināts līdz 2026. gada 4. maijam.

Zelenskis iepriekš paudis, ka jebkādi teritoriāli kompromisi ASV atbalstīta miera plāna ietvaros būtu jāizlemj Ukrainas tautai referendumā.

Tomēr juridiskie šķēršļi joprojām ir būtiski. Prezidenta uzdevumā likumdevēji strādā pie priekšlikumiem, kas ļautu grozīt vēlēšanu regulējumu kara stāvokļa laikā, taču pagaidām izmaiņas nav pieņemtas.

Pilsoniskās sabiedrības organizācijas OPORA vadītāja un vēlēšanu eksperte Olha Aivazovska norāda, ka arī laika grafiks būtu izaicinošs."Jo vairāk notiek diskusiju par vēlēšanu likuma normām, jo skaidrāk kļūst, ka pat šie termiņi ir ļoti optimistiski," viņa sacīja, piebilstot, ka starp  kara stāvokļa beigām un vēlēšanu kampaņas sākumu būtu jāpaiet vismaz sešiem mēnešiem.

"Financial Times" ziņojis, ka Vašingtona varētu vēlēties, lai vēlēšanas un referendums notiktu līdz 15. maijam, pretējā gadījumā varētu tikt apdraudētas ASV drošības garantijas. Taču Prezidenta biroja avots šo informāciju komentēja skeptiski: "Nu, droši vien kāds kaut kur par to runā. Tā nav pirmā reize, kad tiek izplatītas baumas. Nākamnedēļ ir paredzētas tikšanās. Ja būs progress, tad varbūt kaut kas mainīsies. Pagaidām progresa nav."

Sabiedriskā doma Ukrainā ir dalīta – saskaņā ar Kijivas Starptautiskā socioloģijas institūta 16. janvārī publicēto aptauju 55% iedzīvotāju atbalsta referenduma rīkošanu par iespējamu miera vienošanos, bet 32% tam iebilst.

Eksperti uzsver, ka uzticamu vēlēšanu vai referenduma organizēšanai kara apstākļos būtu nepieciešama būtiska juridiskā un drošības sagatavošana. "Papildus jaunām normām vēlēšanu likumā tām jāparādās arī Kriminālkodeksā un Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Un arī procesuālajos mehānismos, ja runājam par Krievijas ietekmi," norādīja Aivazovska.