Ziemeļu divcīņa – vienīgais ziemas olimpiskais sports bez sieviešu sacensībām

Ziemeļu divcīņa apvieno divas atšķirīgas disciplīnas – tramplīnlēkšanu un distanču slēpošanu.

Vispirms sportisti sacenšas tramplīnlēkšanā, kas tiek vērtēta kā standarta sacensībās. Vērtēšanā augstāko un zemāko vērtējumus ignorē, vērā tiek ņemti vidējie trīs vērtējumi. Šie punkti nosaka kārtību, kādā secībā dalībnieki pēc tam startēs distanču slēpošanā.

Distanču slēpošanas iedzīšanas distancē dalībnieki slēpo brīvajā stilā. Klasiskās distances garums ir 15 kilometri. Uzvaru ziemeļu divcīņā gūst pirmais finiša līniju šķērsojušais sportists.

Pašas pirmās sacensības ziemeļu divcīņā notika 1892. gadā, savukārt olimpiskajā programmā sporta veids ir jau no pašiem pirmssākumiem – kopš 1924. gada Šamonī. Taču tieši Olimpiādēs visu šo laiku sacensības notikušas tikai vīriešiem.

Gan vasaras, gan ziemas olimpisko spēļu rīkotāji pēdējās desmitgadēs mērķtiecīgi strādā pie dzimumu līdzsvara nodrošināšanas. Daudzos sporta veidos, kuros sākotnēji startēja tikai vīrieši, pakāpeniski tika ieviestas arī sieviešu disciplīnas. Piemēram, sieviešu tramplīnlēkšana olimpiskajā programmā tika iekļauta 2014. gadā Sočos.

Tomēr ziemeļu divcīņā šāds solis vēl nav sperts. Lai gan notiek sieviešu Pasaules kausa un pasaules čempionāta posmi, olimpiskā programma joprojām aprobežojas ar vīriešu sacensībām.

Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) norāda, ka sporta veids ir "apšaubāms kopumā" un ka tā nav diskusija tikai par sievietēm, bet gan par sportu kopumā, minot zemo dalībnieku skaitu dažādās valstīs un skatītāju zemo ieinteresētību.

Salīdzinājumā ar 2022. gada Pekinas olimpiskajām spēlēm dalībnieku skaits ziemeļu divcīņā ir krities – šogad Milānas-Kortīnas vīriešu sacensībās piedalās 36 sportisti, salīdzinot ar 55 sportistiem pirms četriem gadiem.

SOK arī norāda, ka Milānas-Kortīnas ziemas spēles ir dzimumu ziņā visvienlīdzīgākās, jo 47% sportistu ir sievietes, savukārt 50 no 116 disciplīnām ir paredzētas sievietēm.

SOK pārstāvis Marks Adamss sacīja: "Visos būtiskajos aspektos mēs esam panākuši dzimumu līdzsvaru. Mēs izvērtējam šo [ziemeļu divcīņu] – dalībnieki pārsvarā nāk no neliela skaita valstu, tāpēc šim sporta veidam jābūt universālākam, un mēs to izskatīsim nākamajām ziemas olimpiskajām spēlēm."

Cits pārstāvis piebilda: "Turpmāk mēs analizēsim datus, lai izvērtētu šīs disciplīnas un attiecīgos sacensību veidus saistībā ar 2030. gada Francijas Alpu spēlēm. Ja ziemeļu divcīņa paliks programmā, tajā piedalīsies arī sievietes."

ASV ziemeļu divcīņas sportiste Annika Malasinski jau gadiem ilgi iestājas par sieviešu sacensību iekļaušanu olimpiskajās spēlēs, pirms četriem gadiem iesniedzot arī oficiāls priekšlikums to šogad iekļaut Itālijā.

Līdzīgs priekšlikums tika izteikts pirms Pekinas olimpiskajām spēlēm, bet abi tika noraidīti.

Pērnā gada novembrī Malasinski ierakstā "Instagram" rakstīja, ka viņas olimpiskais sapnis viņai ir atņemts "nevis manu spēju, bet gan dzimuma dēļ".

Viņa norāda, ka šajā sporta veidā sacenšas tikpat daudz cilvēku kā citos nišas sporta veidos, un viņu satrauc tas, ka lēmums par sporta iekļaušanu nākamajās ziemas olimpiskajās spēlēs varētu būt balstīts tikai uz vīriešu sacensību rezultātiem.

Intervijā laikrakstam "The Guardian" sportiste sacīja, ka vairāk nekā 40 sievietes augstā līmenī sacenšas un gaida iespēju startēt olimpiskajās spēlēs.

2023. gadā sievietes, kas piedalījās ziemeļu divcīņas Pasaules kausa izcīņā, uzzīmēja bārdas un ūsas uz sejas, protestējot pret lēmumu neiekļaut viņas olimpiskajās spēlēs.

Neskatoties uz ilgstošo pretestību, sportistes un atbalstītāji cer, ka nākotnes spēlēs ziemeļu divcīņa beidzot kļūs par disciplīnu, kurā sievietes varēs sacensties līdzvērtīgi vīriešiem, pieliekot punktu vairāk nekā simts gadus ilgušajai nevienlīdzībai šajā tradīcijām bagātajā ziemas sporta veidā.