Skola bez zvana: kā dzīvē izskatās tālmācība un mājmācība Latvijā?

Portāls "tv3.lv" ieklausījās to pieredzē, kuriem skola bez skolas zvana ir ikdiena.

Kādēļ skolēni izvēlas šīs izglītības ieguves formas?

Ģimeņu skolu apvienības valdes locekļa Roberta Rundeļa meita šobrīd mācās 3. klasē mājmācībā. Portālam "tv3.lv" viņš stāsta, ka galvenais iemesls, izvēloties šo izglītības ieguves formu, bija mācību programma klātienes skolās. Visi bērni mācās pēc vienas noteiktas programmas, neskatoties uz bērna zināšanu līmeni.

"Nav noslēpums, cik dažāda zināšanu līmeņa bērni satiekas 1. klasē. Daži skolai ir sagatavoti labi – lasa un raksta tekoši, kad citi velk kopā zilbes. Mūsu meita tekoši lasa no piecu gadu vecuma. Viņa valodas attīstībā un citās jomās uz pirmo klasi bija krietni virs vidējā," stāsta Roberts.

Pats skaidro, – viņam kā vecākam nebija pieņemami, ka bērnam mēnešiem jāsēž stundās, kurās neko jaunu neiemācās, tādējādi zaudējot dabisko zinātkāri.

Tālmācībā novērojama mazliet drūmāka tendence. Rīgas 1. tālmācības vidusskolas direktore Gita Vāvere norāda, ka pēdējā laika izplatītākais iemesls, kādēļ skolēni, arī pusgadā, pāriet tālmācībā, ir bulings.

Viņa atzīmē, ka spiediens nāk ne tikai no vienaudžiem, bet nereti arī no skolotājiem. Tālmācība šādiem bērniem kļūst par mierīgāku vidi, kurā atgūt ticību saviem spēkiem.

Savukārt "Vidusskola.com" valdes loceklis Normunds Gūtmanis stāsta, ka lielākoties uz šādu izglītības ieguves formu pāriet bērni ar veselības vai kādiem mācīšanās traucējumiem. Šis iemesls pārsvarā sastopams sākumskolas klasēs, kur arī tālmācības skolēnu skaits ir krietni mazāks nekā augstākās klasēs.

Tomēr tālmācību nereti izvēlas arī bērni un jaunieši, kas dzīvo ārzemēs, vai kuri citādi nespētu apvienot visas intereses ar klātienes skolu.

Kā notiek sadarbība ar skolu?

Nemācoties klātienē, bērnu un vecāku atbildība par izglītības kvalitāti krietni pieaug. Taču skolas iesaiste paliek neatņemama sastāvdaļa izglītības ieguvē. Kaut mazliet citādi, tomēr skola turpina uzraudzīt audzēkņus un piedāvā dažādu atbalstu mācībām.

Gita Vāvere stāsta: "Pārejot tālmācībā, katram jaunpienācējam tiek veikta diagnostika, lai saprastu zināšanu līmeni, jo bieži vien bērni pirms pārejas uz tālmācību, emocionālu iemeslu dēļ, skolu nav apmeklējuši pat vairākus mēnešus."

Pēc diagnostikas bērnam tiek izveidots mācību plāns atbilstoši viņa zināšanām konkrētajā mācību priekšmetā. Tiek iedoti mācību materiāli, ieskaites, lai patstāvīgi varētu mācīties.

Arī Rundeļu ģimenes sadarbības skola, pirms atļāva meitai iegūt izglītību ģimenē, aicināja uz sarunu. "Skola tikās ar ar mūsu ģimeni un meitu, lai iepazītu mūsu motivāciju un pārliecinātos, ka esam informēti un izprotam šo izglītības ieguves formu," skaidro Rundelis.

Savukārt Normunds Gūtmanis stāsta, ka "Vidusskola.com" katrai klasei ir savs klases audzinātājs, kas uzpasē bērna iesaisti mācībās. Ja kāds bērns ilgāku periodu nav pieslēdzies mācībām vai ir redzami sliktāki rezultāti, skolotājs sazinās ar vecākiem, lai noskaidrotu situāciju.

Gūtmanis atzīst, ka ne vienmēr jaunietim tālmācības skola ir piemērotākā. Ir gadījumi, kad audzinātājs vecākiem iesaka turpināt mācības klātienes skolā, ja tas bērnam ir piemērotāk. Arī vecākiem ir pieeja skolas sistēmai, kur var redzēt, cik ilgi jaunietis dienā pieslēdzies mācībām, kādas ir sekmes. Tas var palīdzēt vecākiem pieņemt lēmumu-vai tālmēcības skola ir vispiemērotākā bērnam.

Gan tālmācībā, gan mājmācībā bērniem ir pieeja pedagoga, psihologa atbalstam, kas seko līdzi audzēkņa progresam. Bērniem ir iespēja apmeklēt arī konsultācijas klātienē, ja rodas tāda nepieciešamība.

Mājmācība – dzīvesveids

Rundeļu ģimenē mājmācība ir dzīvesveids. Roberts stāsta, ka mājmācībā mācību programmu pielāgo sava bērna vajadzībām, tempam un varēšanai. "Varam koncentrēties un atvēlēt vairāk laika bērna interešu un talantu izkopšanai. Varam neierobežot sevi vienas klases rāmjos un mācīties daudz plašāk."

Mācības Rundeļu ģimenē mēdz notikt dažādos dienas brīžos, pielāgojoties apstākļiem un koncentrējoties uz apgūstamo, nevis uz stundu skaitu, cik tiek veltīts mācībām. "Zvans mūs nepārtrauc, kad darbs nav pabeigts, un neaicina, kad neesam gatavi darbam."

Bez stundu zvaniem bērnu neietekmē arī brīvlaiku grafiks. Brīvdienas un atvaļinājumus pielāgo konkursu un koncertu grafikiem. "Mums ir zināms rezultāts, kas jāsasniedz, ko paredz valsts izglītības programma. Bet tas, cik ātrā vai lēnā tempā to sasniedzam, ir mūsu ziņā," uzsver Roberts.

Mājmācība, gan nenozīmē, ka bērnam jāsēž mājās un jāpilda darba burtnīcas. Daudz bērns mācās no notikumiem ārpus mājām – interešu izglītības pulciņiem, nodarbībām muzejos un dažādiem izglītības centriem. Šādas aktivitātes nereti apmeklē kopā ar citām ģimenēm, kas izvēlējušās šādu mācību modeli.

Izglītība ģimenē Roberta meitai ļauj vairāk izpausties savos talantos. Nedēļa ir piesātināta gan ar grupu, gan individuālajām baleta nodarbībām, un mācību nodarbībām kopā ar citām mājmācību ģimenēm. Meita piedalās baleta konkursos, kur gūst augstas vietas, un dažādās citās aktivitātēs.

Mācīties tālmācībā – vēlme pēc miera un iespēja dzīvot laukos

Monta Heidemane, kura tālmācību uzsāka 9. klasē, dalās ar savu stāstu par to, kā šī izvēle mainīja viņas ikdienu. Viņas gadījumā lēmums bija saistīts ar vēlmi pēc miera un iespējas dzīvot laukos.

"Skolas vidē ikdienā jutos diezgan trauksmaini no tā, ka cilvēku apkārt ir daudz. Esmu dabas cilvēks, un sapratu, ka gribu vairāk klusuma un miera un vairāk veltīt laiku saviem hobijiem – dabas pētniecībai, vides aktīvismam, arī mākslas skolai," stāsta Monta.

Vēl vilinošs iemesls, kādēļ viņa izvēlējās mācības tālmācībā, – mācīties var pilnībā jebkur. Kā pati stāsta: "Man nav jāmēro kāds milzīgs ceļš no manām lauku mājām uz pilsētu, lai iegūtu labu izglītību. Varu kaut vai mežā mācīties."

Tālmācībā viņai bija iespēja apgūt vielas, ko mācību programma klātienes skolā nepiedāvāja. Skolotāji bija gatavi organizēt konsultācijas vai atsūtīt papildus materiālus.

Noskaties arī:

Monta arī uzsver, ka šādas mācības prasa milzīgu pašdisciplīnu. "Tev neviens skolotājs nesaka, ka tev šodien jāmācās, bet gan pašam jābūt atbildībai par savām mācībām." Ar spēcīgu disciplīnu viņa spēja pabeigt 10. un 11. klasi viena gada laikā, tādējādi vidusskolu absolvējot ātrāk.

Tālmācība gan viņai nenozīmēja tikai sēdēt mājās un mācīties. Heidemane aktīvi piedalījās skolas skolēnu pašpārvaldē. Tur Montai bija iespēja organizēt attālinātus klašu vakarus, interesantas lekcijas un labdarības pasākumus.

Vai bērni nav pārāk izolēti, neapmeklējot klātienes skolu?

Sabiedrībā nereti dzirdams uzskats, ka, nemācoties klātienē, bērni kļūst izolēti no sabiedrības un pasliktinās viņu komunikācijas spējas.

Gita Vāvere šo dēvē par mītu. Viņa uzsver, ka lielākoties bērni jau atraduši, ar ko komunicēt ārpus skolas. Vai tie ir sporta, mūzikas vai mākslas pulciņi, savus domubiedrus satiek ārpus skolas aktivitātēs. "Tie, kas izvēlas tālmācību, jau sen atraduši, ar ko nodarboties, kur socializēties. Ja bērnam ir mobings skolā, tad, ticiet man, viņš, goda vārds, neies un nesocializēsies," skaidro Gita.

Arī Rundeļu ģimene nepiekrīt tam, ka izglītības ieguves forma automātiski nosaka to vai bērnam ir vai nav grūtības socializēties. "Mūsu gadījumā skolniece viegli atrod valodu ar cilvēkiem. Meita regulāri mācās kopā ar citiem mājmācības bērniem un ir kontaktā ar daudz un dažādiem cilvēkiem."

Tālmācība un izglītība ģimenē darbojas kā funkcionālas alternatīvas standarta izglītības modelim. Vienlaikus tās prasa augstu pašdisciplīnu no skolēniem, aktīvu iesaisti no vecākiem, kā arī ciešu sadarbību ar izglītības iestādi. Kamēr diskusijas par regulējumu turpinās, šīs izglītības formas jau šobrīd daļai ģimeņu kalpo kā apzināta izvēle, kas balstīta bērna vajadzībās un konkrētajos dzīves apstākļos.