Janvārī sasniegts augstākais elektroenerģijas patēriņš pēdējo 16 gadu laikā

Lielāko daļu saražoja dabasgāzes stacijas – 533 594 MWh, kas ir 2,6 reizes vairāk nekā iepriekšējā gadā, kamēr hidroelektrostacijās saražotais apjoms samazinājās līdz 163 725 MWh.

Saules enerģija deva 8038 MWh, vēja – 21 085 MWh, biomasas – 32 615 MWh, bet biogāzes stacijās – 8717 MWh.

Pārvades tīklā nonāca 718 069 MWh, savukārt sadales tīklā – 52 743 MWh.

Elektroenerģijas patēriņš janvārī pieauga par 19,1% līdz 780 322 MWh, sasniedzot augstāko līmeni kopš 2010. gada. Patēriņa pieaugumu noteica ļoti auksts laiks – vidējā gaisa temperatūra bija -8,7 °C, kas veicināja lielāku apkures patēriņu. Maksimālais stundas patēriņš sasniedza 1415 MWh 21. janvārī, un enerģijas sistēma šajā pīķī darbojās stabili.

Zemās temperatūras un augstā pieprasījuma dēļ fosilo energoresursu īpatsvars sasniedza 69,6%, augstāko kopš 2019. gada septembra, un vietējā ražošana nodrošināja 98,78% no valsts patēriņa.

Termoelektrostaciju ražošana pieauga – dabasgāzes stacijās trīskāršojās, biomasas stacijās pieauga par 17%, bet biogāzes stacijās par 6%. Savukārt hidro un vēja stacijās ražošana samazinājās attiecīgi par 49% un 17%.

Elektroenerģijas vidējā cena Baltijas valstīs strauji pieauga: Latvijā – līdz 153,5 €/MWh (+83%), Igaunijā – 154,51 €/MWh, Lietuvā – 152,53 €/MWh. Galvenie cenu pieauguma iemesli bija zemas temperatūras, augsts patēriņš un dārgāki fosilā kurināmā ražošanas veidi, kā arī cenu kāpums Somijā, kas samazināja elektroenerģijas importu uz Baltiju par 21,9%.