Ar jaunu sporta likumu cer uzlabot nozares pārvaldību un finansēšanu

Sporta likums nav pieredzējis būtiskas izmaiņas gandrīz ceturtdaļgadsimtu, līdz ar to spēkā esošais regulējums ir novecojis. Tā norāda par nozari atbildīgā Izglītības un zinātnes ministrija, kas sagatavojusi jaunu likumu.

Pēc ministres Daces Melbārdes (JV) teiktā, gaidāmas vairākas būtiskas izmaiņas. Viens no jaunā likuma galvenajiem mērķiem ir stiprināt bērnu un jauniešu, kā arī tautas sportu.

"Mums ir ļoti svarīgi, ka sabalansēti tiek finansēti gan sporta sasniegumi, gan arī veselīgs dzīvesveids, tautas sports, bērnu un jauniešu sports, kas arī ir būtiski iezīmēts šajā Sporta likumā. Tas dod līdz ar to arī tādu stingru uzdevumu un tādu potenciālo finansējuma segumu tam, nevis tādu – šodien finansējam un rīt nē," saka Melbārde.

Paredzēts mainīt arī sporta finansēšanas kārtību. Līdz šim dažādas sacensības nereti finansētas no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem un nauda tām piešķirta pēdējā brīdī. Lai to novērstu, plānots nodibināt Sporta fonu, kura aprises vēl nav skaidras.

"Priekšroka būtu dodama risinājumam, kas ir līdzīgs Valsts kultūrkapitāla fondam. Bet pie tā mēs vēl detalizēti strādāsim, un tam būs nepieciešama politiska vienošanās. Bet ļoti svarīgi ir panākt to, ka finansējums ir stabils. Un ir skaidri pateikts, kas ir tās lietas, kam valsts laikus to finansējumu plāno," norāda Melbārde.

Tāpat likums paredz izveidot Sporta reģistru, lai ieviestu nozares organizāciju, treneru un sportistu vienotu uzskaiti. Tas ļaušot efektīvāk plānot finansējumu un padarīs to pārskatāmāku.

Jaunā Sporta likuma saskaņošana bijusi laikietilpīga un saņemti daudzi iebildumi. Lai gan ne visas domstarpības izdevies atrisināt, otrdien valdības sēdē kritika izskanēja tikai no Pašvaldību savienības. Tā vērš uzmanību, ka pašvaldībām tiek paredzēti jauni pienākumi bez papildu finansējuma piešķiršanas

"Pašvaldībām faktiski tiek uzlikts jauns uzdevums finansēt privātās sporta izglītības iestādes, kas neapšaubāmi saistīts ar izdevumu palielināšanos, jo neviens šobrīd spēkā esošs normatīvais akts šādu pienākumu nenosaka," pauž Pašvaldību savienības padomnieks sporta jautājumos Guntis Apīnis.

Savukārt Sporta federāciju padome aicināja pasteidzināt Sporta fonda iedzīvināšanu. Tam pievienojās arī Latvijas Olimpiskā komiteja, vienlaikus akcentējot, cik nozīmīga ir apņemšanās veicināt bērnu un jauniešu sportu.

"Redzot to, kā izlašu dalībnieki tiek pārbaudīti Latvijas Olimpiskajā vienībā, mēs drīz nevarēsim pēc gada pār grāvi pārlēkt. Šīs ir tās lietas, kas, manuprāt, jaunajā Sporta likumā ir iestrādātas un tiks veicinātas. Un jo ātrāk mēs to pieņemsim, izstrīdoties par dažādām niansēm, jo mums visiem būs labāk," saka Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Raimonds Lazdiņš.

Lai likums stātos spēkā, tas būs jāpieņem Saeimai. Tāpēc diskusijas par izmaiņām nozares regulējumā tagad pārcelsies uz parlamentu.