Klimata pārmaiņu dēļ bīstamas tropu slimības tagad var sasniegt arī Eiropas ziemeļus

Pētījumā secināts, ka sasilstošā klimata dēļ vīrusu, ko pārnēsā Āzijas tīģerods, tagad iespējams pārnest daudz plašākā teritorijā nekā iepriekš uzskatīts.

Zinātnieki brīdina, ka infekcijas sezona Spānijā, Grieķijā un citās Dienvideiropas valstīs var ilgt vairāk nekā sešus mēnešus gadā, bet Anglijas dienvidaustrumos – līdz pat diviem mēnešiem.

Ņemot vērā, ka Eiropā sasilšana notiek aptuveni divreiz straujāk nekā globāli, slimības izplatīšanās uz ziemeļiem esot tikai laika jautājums.

Čikungunjas vīruss pirmoreiz tika konstatēts 1952. gadā Tanzānijā, un ilgstoši tas bija raksturīgs galvenokārt tropu reģioniem, kur katru gadu tiek reģistrēti miljoniem inficēšanās gadījumu. S

limība izraisa smagas un ilgstošas locītavu sāpes, kas var būt ļoti novājinošas un dažkārt letālas maziem bērniem un senioriem.

Lai gan Eiropā līdz šim ziņots par salīdzinoši nelielu gadījumu skaitu vairāk nekā desmit valstīs, 2025. gadā Francijā un Itālijā piedzīvoti plašāki uzliesmojumi ar simtiem saslimušo. Pētījuma autori atklāja, ka minimālā temperatūra, pie kuras iespējama vīrusa pārnese, ir par 2,5 °C zemāka nekā iepriekš lēsts – proti, infekcija iespējama jau pie 13–14 °C, nevis 16–18 °C, kā tika uzskatīts agrāk.

2013. gada beigās Čikunguņjas vīruss pirmoreiz tika konstatēts Karību jūras baseina salās, šīs slimības uzliesmojumam sākoties Saintmartinas (Saint Martin) salā.

Tūristiem, kuri paredzējuši apmeklēt valstis, kurās sastopami gan Čikunguņjas drudža, gan dažādu citu slimību ierosinātājus pārnesošie odi, aizsardzībai pret odu kodumiem iesaka šādus pasākumus:

• uzturoties ārpus telpām, jāvalkā apģērbs ar garām piedurknēm un garās bikses (vēlams, no bieza auduma), kā arī jālieto odu atbaidītāji – repelenti, precīzi ievērojot to lietošanas instrukcijas un nepārsniedzot atļauto daudzumu;
• atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas ieteikumiem, vēlams izvēlēties repelentu, kas satur DEET (N, N-dietil-m-toluamīdu) 30% koncentrācijā;
• repelenti ir kairinoši, tādēļ ar tiem nav ieteicams apstrādāt seju, acis vai muti, jutīgu vai bojātu ādu. Jāizvairās no repelentu iekļūšanas acīs un uz mutes gļotādām, šī iemesla pēc nevajadzētu ar tiem apstrādāt rokas bērniem. Pēc repelenta lietošanas vienmēr jānomazgā rokas;
• apstrādi ar repelentu vēlams atkārtot ik pēc 3-4 stundām, īpaši karstā un mitrā klimatā. Repelenta darbības ilgums ir garāks, ja ar to ir apstrādātas arī drēbes;
• grūtniecēm un bērniem līdz 12 gadu vecumam pirms repelenta lietošanas būtu jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu. Jaundzimušajiem repelentus lietot nav ieteicams, to vietā jāizmanto aizsargtīkli pret insektiem un aizsargājošs apģērbs;
• ieteicams izmantot arī citus aizsardzības līdzekļus – moskītu tīklus vai aizsegus logiem un durvīm, pretodu spirāles vai citus aromātiskus odu atbaidīšanas līdzekļus, kas aizkavē to ielidošanu un uzturēšanos telpās (teltīs);
• nepieciešams izvairīties no uzturēšanās ārpus telpām rītausmas un krēslas stundās, kad odu daudzums ir vislielākais;
• grūtniecēm, personām ar imūnsistēmas traucējumiem, un cilvēkiem, kas cieš no smagām, hroniskām kaitēm pirms došanās ceļojumā vajadzētu konsultēties ar ārstu, lai novērtētu ceļojuma risku un saņemtu nepieciešamās rekomendācijas;
• ja 12 dienu laikā pēc atgriešanās no ceļojuma pa valstīm, kur reģistrēta Čikuguņjas vīrusa infekcija, novērojams drudzis un muskuļu sāpes, nepieciešams vērsties pie ārsta un informēt par ceļojumu.